Latvijas simtgadei veltīta izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti”

11. oktobrī plkst. 17:00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 28, Majori), sagaidot Latvijas simtgadi atklās izstādi “Jūrmalas Brīvības stāsti”, kas vēstīs par brīvības centieniem Jūrmalā 20. gadsimta garumā.

Jūrmala, līdz ar citām Latvijas lielajām pilsētām piedalās 2018. gadā uzsāktajā vērienīgajā Latvijas simtgades projektā “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības stāsti Latvijas pilsētās.” Projekts notiek sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Vides aizsardzības kluba organizētā lūgšana par Baltijas jūru. 1987. gads

Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kam dots Brīvības vārds. Jūrmala ir īpaša ar to, ka tajā savulaik ir bijušas divas ielas, kas nesušas Brīvības vārdu – Brīvības iela Slokā, kas nu ir Tirzas iela, un Brīvības prospekts, kas pastāv vēl šodien – no Bulduriem līdz Dzintariem. Tās nelepojas ar izcilu personu dzīves vietām vai arhitektūras pieminekļiem, bet aizved pie Jūrmalas brīvības vēsturei nozīmīgām vietām – kapteiņa Pauļa Zolta kaujas vietas un Lielupes tilta.

Izstādes “Jūrmalas Brīvības stāsti” moto ir 18. gadsimta baltvācu domātāja Johana Georga Eizena teiktais: “Brīvības satversme ļauj man visu ar prieku sākt pašam no sevis”, jo brīvība, cita izcila domātāja, Jesajas Berlina vārdiem, “…ir brīvība, nevis vienlīdzība vai taisnīgums, vai taisnība, vai laime, vai tīra sirdsapziņa”.

1991. gada pavasaris. Attēlā mītiņš Dubultu laukumā pie Dubultu ev. lut. baznīcas par godu, iespējams, 4. maija deklarācijas par Latvijas Republikas. Foto: J. Dzirneklis

Izstāde veltīta jūrmalniekiem un ir par Jūrmalu un tās iedzīvotājiem. Tā stāstīs par brīvības centieniem Jūrmalā no 1905.gada līdz mūsdienām, par dažādu tautību cilvēkiem un par dažādiem ceļiem, kā viņi nonākuši Jūrmalā, kļūstot par daļu no pilsētas vēstures.

Izstādi veidos cilvēku un lietu stāsti – tie, kas uzkrāti muzeja krājumā un arī tādi, ar kuriem jūrmalnieki dalījušies, pašiem kļūstot par izstādes līdzautoriem. Savus dzīves un brīvības stāstus, ģimenes relikvijas muzejam uzticējuši Canderu, Mutjanko, Upmaču, Ūderu, Tampju, Jansonu, Amoliņu, Balču, Mellenbergu, Adisonu,  Zurovsku, Pāvulu, Ķimeņu, Baumaņu, Rainu un citu dzimtu pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri ar tām saistīti.

Dubulti, Z. Meierovica prosp. pie Dubultu stacijas. No kreisās bij. policijas iecirknis, bij. Jūrmalas pilsētas Izpildu komiteja, goda plāksne. 2.05.1967. Foto: Eduards Dambis

Izstādes koncepcijas autore Inga Sarma: “Brīvības stāsti, ar kuriem gribam dalīties, ir par sapņiem, par centieniem, arī cīņām un brīvības cenu. Tas ir aicinājums uzdot sev jautājumu – Kā es saprotu brīvību? Ko tā man nozīmē?”

Izstādes veidošanā piedalījušies: Jūrmalas teātris, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātris, kinooperators Ivars Ķezbers, multimediju mākslinieki Jānis Jankevics un Pēteris Noviks. Koncepcijas autore - Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece Inga Sarma. Izstādes mākslinieks - scenogrāfs Ivars Noviks.

Izstāde “Jūrmalas Brīvības stāsti” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 28, Majori) apskatāma līdz 2. decembrim. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.