Norisinājies forums "Programma “Latvijas skolas soma” Rīgā: skolu pieredze un izaicinājumi"

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments 27. novembrī vienkopus pulcēja Rīgas pašvaldības 114 skolas, lai forumā "Programma "Latvijas skolas soma" Rīgā: skolu pieredze un izaicinājumi" pedagogi, programmas koordinatori un radošas personības dalītos ar pieredzi šīs valsts jaunās iniciatīvas īstenošanā 2018./2019. mācību gadā.

Kā forumā uzsvēra Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projekta vadītāja, programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna, programmas mērķis ir visus Latvijas skolu jauniešus virzīt mērķim - nonākt līdz kultūrpratībai.

Programma ir ideāls instruments, lai skolu jauniešiem radītu iespēju domāt, vērtēt, izjust, ļauties emocijām, runāt vai klusēt, palīdzēt atpazīt kontekstus, citātus, atsauces utt. Aija Tūna, runājot par tālāko programmas attīstību, uzsvēra, ka svarīgi ir būt drosmīgiem, daudzveidīgās izpausmes formās stāstot Latvijas stāstu, iepazīstot līdz šim nezināmo, kā arī savstarpēji sadarbojoties, konsultējoties un atbalstot.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste – eksperte Zane Doniņa iepazīstināja foruma dalībniekus ar Rīgas skolu pieredzi, kas apkopota digitālajā krājumā "Programma "Latvijas skolas soma" Rīgā". Lai izglītības iestādes iedrošinātu meklēt jaunas idejas turpmākajām aktivitātēm un lai skolotājus rosinātu pārdomām, kā formālā izglītības saturā integrēt netradicionālo izglītību, krājumā ir apkopota 57 skolu pieredze.

Jaunieši ir zināt griboši, bet informācijas pārbagātības laikā viņiem ir sarežģīti izvēlēties informācijas avotu. Par savu skolu piedāvātajām iniciatīvām, izmantojot "Latvijas skolas soma" programmu, forumā pastāstīja Friča Brīvzemnieka pamatskola, Rīgas 34. vidusskola un Rīgas 64. vidusskola.

Foruma otrajā daļā ar informāciju par notikušo sadarbību starp skolām un nevalstisko teātri "Dirty Deal Teatro" runāja tā direktore Anna Sīle, aicinot gan skolotājus, gan vecākus aktualizēt jautājumu par jaunās paaudzes prasmēm uzvesties sabiedriskās, kaut arī viņiem nepazīstamās vietās.

Lai arī, mētājoties no viena ekrāna pie cita, jauniešu uztvere ir saraustīta, tad kino ir tas mākslas žanrs, ko jaunieši pazīst vislabāk, atzina foruma referente, kino zinātniece Daira Āboliņa. Vēl jo produktīvāks kino apmeklējums veidoja ar "Latvijas skolas somas" programmu, ja vien pedagogs, ne tikai atved skolēnu grupu, bet obligāti klases vai mācību stundā pēc seansa diskutē, īpaši, ja kino valodā ir runāts par skarbām tēmām.

Savukārt dziesminieks Kārlis Kazāks aicināja domāt par vērtībām, kas veido piederību Latvijai – tā ir mūsu valoda, kura skan Latvijas novados. Tās ir neskaitāmas latviešu valodas izloksnes, par kurām runājot skolu auditorijās, ikvienā rada izbrīnu un domas par to saglabāšanu. Tas ir lepnums par Latvijas ļaudīm, kuri veido valsti, novadu, pilsētu, māju. Svarīgākais ir skolēniem iemācīt, ka ikviena valoda ir unikālā un tikai mēs visi kopā esam atbildīgi par tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm

Par dizainisko domāšanu un personības kvalitāti savā pieredzē dalījās Rolands Pēterkops, zīmola "Mareunrol’s" radītājs. Ja jaunietis spēj uztver lietas daudz plašāk, neierobežojot savu iespēju attīstīties un neskatot lietas no šī brīža lietu izpratnes, tad Latvija iegūst arvien jaunus pasaules līmeņa māksliniekus, dizainerus un inovatorus. Bet, lai skolēnu izaugtu, ar tiem kādam ir jāstrādā, un tie ir pedagogi – gan mācību priekšmetu pedagogi, gan programmas "Latvijas skolas soma" koordinatori.

Psihoterapeite Ināra Vārpa foruma dalībniekiem lika aizdomāties arī par pedagoga personības kvalitātēm. Vai skolotājs, atrazdamies komforta zonā un nevēlēdamies attīstīt savu iekšējo brīvību un radošumu varēs atbildēt savu audzēkņu iniciatīvai vai arī centīsies to ierobežot un apslāpēt?

"Latvijas skolas soma" ir instruments, kas piedāvā sava veida izaicinājumus arī programmā iesaistītajām personām – skolotājām ir jāiznāk ārā no komforta zonas. Ja bērni redz, ka skolotāji ir ieinteresēti un aizrautīgi, arī viņi paši ieinteresējas, un tas ir labs pamats, lai nākotnē ar lielākiem panākumiem pārvaram izaicinājumus jaunā mācību satura kontekstā.