"Latvijas skolas somā" – teju 8500 Jelgavas bērnu un jauniešu
18.03.2019.Programmā "Latvijas skolas soma" valsts līdzekļus var izmantot izglītojošo darbnīcu, teātra izrāžu, kino, koncertu, dabas parku apmeklējumam un citām izglītojošām aktivitātēm.
Uzrunātie Jelgavas pedagogi un skolēni atzīst, ka šīs programmas lielākā pievienotā vērtība ir iespēja aktivitātē iesaistīt pilnīgi visus klases skolēnus, neuztraucoties par finansiālo pusi. Tāpat "Latvijas skolas soma" pedagogiem sniedz plašākas iespējas mācību procesu padarīt saistošāku, vismaz reizi semestrī nodrošinot praktisku mācīšanos ārpus ierastās vides.
Foto: Kaspars Teilāns, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs
Latvijas valsts simtgadei veltīto kinofilmu seansi Jelgavas kultūras namā, viesošanās Jāņa Čakstes memoriālajā muzejā "Auči", Latvijas Nacionālā teātra izrādes, smilšu kino un Elīnas Apsītes kustību izrāde "Kā man gribas iet" pilsētas skolās, fonda "Viegli" Ziemassvētku koncerts Dzelzceļa muzejā, Baldones observatorijas un Bauskas Motormuzeja apmeklējums – šīs ir tikai dažas no aktivitātēm, ko aizvadītajā semestrī "Latvijas skolas somā" piedzīvoja teju 8500 Jelgavas pamata, vidējās un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi. Projektā iesaistījušās visas Jelgavas skolas.
"Katra skola pati atbild par iniciatīvā pieejamā finansējuma izlietojumu, izstrādā un īsteno aktivitāšu plānu. Taču būtiski, lai aktivitātes saturiski papildinātu mācību procesu un atbilstu kādai no četrām "Latvijas skolas somas" saturiskajām jomām: Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības; kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes; zinātnes un inovāciju attīstība; daba un kultūrainava," skaidro Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Inita Mazūdre.
Uzrunātie Jelgavas pedagogi akcentē, ka "Latvijas skolas soma" neaizvieto mācību ekskursijas, bet ir būtisks ieguldījums mācību procesa uzlabošanā. "Gadu no gada skolā pārrunājam jautājumu – kādēļ skolēniem būtu jāmaksā par mācību ekskursijām? Esam meklējuši dažādus risinājumus, kā kompensēt vismaz daļu izdevumu, jo šīs ekskursijas ir mācību procesa papildinājums. Tādēļ uzskatu, ka šāds valsts atbalsts ir būtisks, lai pedagogi varētu plānot izglītojošas aktivitātes, nedomājot, vai visi skolēni tās varēs atļauties," vērtē Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Ritma Tīrumniece. Viņai piekrīt arī Jelgavas 4. vidusskolas direktores vietniece Sanita Baltiņa, norādot, ka "Latvijas skolas soma" ir papildu bonuss mācību procesam. "Tradicionālās klases ekskursijas šī iniciatīva pilnībā neaizvieto, taču, piemēram, rudenī, mācību gada sākumā, kad ģimenes jau tā ir iztērējušas daudz līdzekļu, lai bērnus sagatavotu skolai, "Latvijas skolas soma" ir finansiāls atspaids skolēnu vecākiem," tā S.Baltiņa.
Būtiski, ka Kultūras ministrijas mājaslapā ir pieejams kultūras pasākumu piedāvājums dažādām klašu grupām, kas tiek regulāri papildināts, – tas sniedz iespēju piemeklēt konkrētajiem skolēniem noderīgāko un saistošāko aktivitāti.
"Valsts finansējums katrai skolai tiek aprēķināts, ņemot vērā kopējo skolēnu skaitu, un vienam audzēknim dalībai iniciatīvā no valsts budžeta semestrī paredzēti septiņi eiro, tādēļ Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēm aizvadītajā semestrī kopumā piešķirti 52 927 eiro, bet šim semestrim piešķirtā summa ir 50 435 eiro," skaidro I.Mazūdre. Valsts finansējumu var izlietot pasākumu biļešu iegādei un citu aktivitāšu dalības maksai, kā arī ceļa izdevumiem, ja pasākums, piemēram, ir bez maksas, taču vienlaikus nav atļauts izmantot vecāku vai skolēnu līdzfinansējumu. Vairāku Jelgavas skolu pedagogi atzīst, ka izdevīgāk "Latvijas skolas somas" pasākumus ir organizēt skolā – tas ietaupa ceļa izdevumus, kas ir visai dārgi. Pedagogi arī spriež, ka tālākiem galamērķiem būtu vērtīgi ļaut piesaistīt vecāku līdzfinansējumu, jo septiņi eiro bieži vien ir par maz.
Jelgavas skolu pieredze iniciatīvā "Latvijas skolas soma":
Stundas viela – dziesmas no rokoperas "Lāčplēsis"
"Aktivitātes plānojam kopā ar klašu audzinātājiem. Piemēram, 12. klašu skolēni aizvadītajā mācību semestrī devās izglītojošā braucienā uz Rundāles pili, papildinot zināšanas par kulturoloģijas stundās apgūto, savukārt 10. un 11. klašu skolēni apmeklēja Elīnas Apsītes veidoto kustību izrādi par cimdu adītāju Jetti Užāni "Kā man gribas iet". Tāpat mūsu 7.–12. klašu audzēkņi novembrī pils aulā izbaudīja grupas "Vintāža" patriotisko dziesmu koncertu un citas aktivitātes," par Jelgavas Valsts ģimnāzijas dalību "Latvijas skolas somā" stāsta ģimnāzijas direktores vietniece Marita Asarīte. Viņa papildina, ka pirms visiem "Latvijas skolas somas"pasākumiem skolēni klases vai konkrēto priekšmetu stundās ar pedagogiem izrunā, kāda būs šo notikumu pievienotā vērtība, bet pēc apmeklējuma sniedz atgriezenisko saiti.
"Ideja ir ļoti laba – pirmo reizi skolām ir iespēja visiem skolēniem nodrošināt bezmaksas teātru, operas un citu kultūras iestāžu apmeklējumu. Jelgavas skolēniem Rīgas teātri, iespējams, nav nekas jauns, bet tiem, kas dzīvo tālāk no galvaspilsētas, tas ir liels ieguvums," uzskata Valsts ģimnāzijas skolotāja Inga Strode.
"Kulturoloģijā apguvām tēmu par baroka arhitektūras vēsturi Latvijā, tādēļ kopā ar citiem 12. klašu skolēniem par «Latvijas skolas somas» līdzekļiem devāmies uz Rundāles pils muzeju. Protams, daudzi tur jau bijuši, bet pedagogi atrada interesantu veidu, kā šo braucienu integrēt mācību procesā, un domāju, ka šis ir labs veids, kā izmantot valsts finansējumu, lai jauniešus ieinteresētu par kultūrvēsturi. Mums bija jāpievērš uzmanība dažādām pils detaļām, jāpilda darba lapas, un tādējādi šis brauciens ieguva pavisam citu nozīmi. Šī nebija parasta skolas diena – tas bija ne vien izglītojošs brauciens, bet arī vērtīgi pavadīts laiks kopā ar klasesbiedriem – savā ziņā arī saliedēšanās pasākums, kas satuvina klasesbiedrus," uzskata Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Elīna Smetaņina.
Gan Valsts ģimnāzija, gan citas uzrunātās pilsētas izglītības iestādes izmantoja arī iespēju "Latvijas skolas somas" pasākumus organizēt izglītības iestādē, tādējādi ļaujot tos apmeklēt lielākam skolēnu skaitam un ietaupot transporta izdevumus. "Katru gadu 18. novembrim veltītajā pasākumā skolā 10. klašu puiši uzstājas ar runas priekšnesumu – pagājušajā gadā viņi runāja tekstus no rokoperas "Lāčplēsis", savukārt pēc tam visi baudīja grupas "Vintāža" koncertu, kurā skanēja dziesmas no rokoperas. Pirms pasākuma klases stundā skolēni izvērtēja "Lāčplēsī" atspoguļotās vērtības – bija īpaši sagatavots stundas plāns, ko katrs skolotājs varēja interpretēt pēc saviem ieskatiem," papildina M.Asarīte.
Par mūziku mācās Dzelzceļa muzejā
Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena 5.–9. klašu skolēni aizvadītajā semestrī devās uz fonda "Viegli" koncertu Dzelzceļa muzejā. "Bērniem bija iespēja būt tuvu māksliniekiem, klausīties īpaši šim koncertam aranžētas dziesmas solistu un Vidzemes kamerorķestra izpildījumā – tas mūzikas novirziena audzēkņiem bija ļoti vērtīgi. Kopā ar pārējiem pedagogiem pēc pasākuma spriedām, ka katras klašu grupas skolēni no šī koncerta paņēma ko citu, bet pēc viņu atsauksmēm varam secināt, ka visiem pasākums ļoti patika," stāsta 4. vidusskolas skolotāja Arta Jurgenovska. Pēc koncerta skolēni ar pedagogiem ne vien izvērtēja muzikālo sniegumu, bet arī pārrunāja, kas ir tās īpašības, kuras piesaista klausītājus, – ne visiem koncerta dalībniekiem ir augstākā muzikālā izglītība, bet viņi uzrunā ar harizmu, kas mūziķiem ir ļoti būtiska. "Ļoti vērtīga bija arī dzeja, teksti un mūziķu stāsti starp dziesmām," papildina A.Jurgenovska. Viņa piebilst, ka koncerta biļešu cena bija 20–25 eiro, bet "Latvijas skolas somas" dalībnieki to varēja apmeklēt par septiņiem eiro.
"Es novērtēju, ka valsts šādā veidā atbalsta skolēnus. Ne visiem bērniem ir iespēja apmeklēt pasākumus, ne visi to var atļauties, tādēļ ir lieliski, ka tiek īstenota šāda iniciatīva," pārdomās dalās 9. klases skolniece Elza Fišere.
4. vidusskolas direktora vietniece Sanita Baltiņa stāsta, ka tāpat aizvadītajā semestrī 3. klašu bērni skolā izbaudīja smilšu kino, bet pie 12. klašu skolēniem ciemojās viens no filmas "Baltu ciltis" veidotājiem skolas absolvents Jānis Indriks – viņš iepazīstināja ar filmu mākslu, stāstīja par kino veidošanas procesu. Pie 1. un 2. klašu skolēniem viesojās leļļu teātris, audzēkņi bija arī Latvijas Sporta muzejā, Modes muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Jāņa Čakstes memoriālajā muzejā "Auči", Brāļu kapos un citviet. "Šis ir patiesi brīnišķīgs projekts, kas pedagogiem sniedz iespēju bagātināt mācību procesu ar izglītojošām aktivitātēm, kuru īstenošanu nebremzē naudas grūtības. Tāpat iniciatīvas gaitā mums ir iespēja apzināt plašu izglītojošo pasākumu klāstu, ko bez šī projekta mēs, iespējams, nemaz neizbaudītu. Lielisks mūsu atklājums, ko atradām "Latvijas skolas somas" piedāvājumā un iesakām arī citām skolām, ir smilšu kino. Skolēniem bija iespēja arī praktiski darboties, zīmējot ar smiltīm," norāda S.Baltiņa.
Vairāku mācību priekšmetu integrācija
"Šis ir ļoti veiksmīgs projekts, kas skolotājiem sniedz iespēju mācību vielu sasaistīt ar muzejpedagoģiskām programmām, ekspozīcijām, dažādām izzinošām ekskursijām, apliecinot skolā apgūtā sasaisti ar reālo dzīvi. Mēs klašu audzinātājiem, sadarbojoties ar priekšmetu skolotājiem, ļāvām pašiem izvērtēt, kas katrai klasei būtu vērtīgākais. Aizvadītajā semestrī mūsu skolēni devās ekskursijā uz Rīgu, Cēsīm, Bausku, pabija Baldones observatorijā un Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostacijā, apmeklēja muzejus un filmas," stāsta Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Ritma Tīrumniece.
Piemēram, skolotāja Zane Grava savai klasei noorganizēja braucienu uz Bausku, tostarp motormuzeja un vēja ģeneratoru darbnīcas apmeklējumu, ekskursiju uz rātsnamu, kur skolēni izzināja mūsdienu un senlaiku svara mērvienības. "Šis projekts, protams, no pedagoga prasa papildu iniciatīvu, spēju piedāvāt skolēniem saistošas aktivitātes. Es skolēnus aicināju balsot par piedāvāto aktivitāti, lai tā viņiem būtu gan vērtīga, gan arī saistoša," stāsta Z.Grava.
Skolotāji Ieva Hofmane un Ingus Meiliņš kopā ar 8. klases audzēkņiem devās uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. "Mājturība puišiem un meitenēm notiek atsevišķi, tādēļ visi kopā devāmies izglītojošā ekskursijā uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kur apskatījām gan pastāvīgo ekspozīciju, gan arī iepazinām audumu apdruku, piedaloties spiedogu darbnīcā," stāsta I.Hofmane. Viņa papildina, ka radošajā darbnīcā skolēni ne tikai eksperimentēja un veidoja kompozīcijas, bet arī uzzināja par spiedogu veidiem un materiāliem. Muzeja nodarbībā gūtās zināšanas skolēni turpināja pilnveidot skolā – vizuālajā mākslā viņi zīmēja spiedogu skices, bet mājturības stundās no koka un linoleja veidoja spiedogus, ar to palīdzību rotājot dažādus tekstilizstrādājumus. Tādējādi muzejā iegūtās zināšanas tika integrētas vairākos mācību priekšmetos.
Autore: Jana Bahmane / "Jelgavas Vēstnesis"