Latvijas valsts simtgades programmas pirmā gada rezultāti

• Programmas pirmajā gadā būtiski pieaudzis valsts simtgadei veltīto norišu skaits
• Trīskāršojusies uzņēmēju iesaiste
• Katalizators piederības sajūtas un sabiedrības saliedētības kāpumam
• Iedzīvotāji vēlas iesaistīties Latvijas simtgades notikumos
• Valsts simtgades programmas notikumi rada paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm un dod stimulu nozaru attīstībai
• Latvijas valsts simtgades norises visā pasaulē

Latvijas valsts simtgade veidota kā atvērts ietvars sabiedrības iesaistei, mudinot iedzīvotājus, organizācijas un uzņēmējus šogad dot ieguldījumu stiprākai Latvijai nākamajā simtgadē.

Programmas pirmajā gadā būtiski pieaudzis valsts simtgadei veltīto norišu skaits

Latvijas valsts simtgade veidota kā atvērts ietvars sabiedrības iesaistei, mudinot iedzīvotājus, organizācijas un uzņēmējus šogad dot ieguldījumu stiprākai Latvijai nākamajā simtgadē.

Aicinājums veltīt notikumus valsts simtgadei guvis plašu rezonansi, un gada laikā dubultojies programmas notikumu skaits.

Trīskāršojusies uzņēmēju iesaiste

Būtiska loma valsts simtgadē atvēlēta uzņēmējiem, aicinot līdzdarboties notikumu veidošanā, jaunu produktu ražošanā un komunikācijā. Vienkāršā kārtībā un bez maksas izmantošanai saņemama oficiālā piederības zīme.

2017. gadā piederības zīmes izmantošanai pieteicās 200 uzņēmēji. Šī gada astoņos mēnešos to skaits trīskāršojies, sasniedzot teju 600 uzņēmumus

Latvijas valsts simtgades norises visā pasaulē

Latvijas valsts simtgades programma ir sākta veiksmīgi, ar vairākiem izciliem notikumiem starptautiski.

Piemēri:

• Izstāde Parīzē Orsē muzejā „Simbolisms Baltijas valstu mākslā” aprīlis – jūlijs, 236 tūkstoši
• Dalības Londonas grāmatu tirgū – pārdotas tulkošanas tiesības vairāk nekā 40 Latvijas literātu darbiem
• Dalība Londonas dizaina biennāle – Latvijai galvenā balva par labāko dizainu

Publiskās diplomātijas programma - 2017.gadā Ārlietu ministrijas koordinētās simtgades publiskās diplomātijas programmas ietvaros notikuši 68 pasākumi 25 valstīs. 2018. gadā norišu skaits būtiski lielāks.

Latvijas diaspora - ar daudzveidīgiem notikumiem valsts simtgades svētkos iesaistīta Latvijas diaspora, šogad gaidāmi vismaz 300 notikumi visā pasaulē, tostarp 60 liela mēroga notikumi.

Iedzīvotāji vēlas iesaistīties Latvijas simtgades notikumos

Absolūtais vairākums jeb 81% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 60 gadiem plāno iesaistīties kādā no simtgades pasākumiem.

Augsta ir Latvijas valsts simtgades piederības zīmes atpazīstamība, kuru zina vairākums jeb 72% iedzīvotāju.

Lielāka interese par Latvijas simtgades notikumiem un iesaistīšanos tajos ir 15-19 gadus vecu jauniešu vidū – caurmērā deviņi no desmit jauniešiem (91%) būtu gatavi apmeklēt pasākumus, svinēt ģimenes lokā, līdzdarboties vai rosināt citus piedalīties simtgades pasākumos.

Simtgade ir motivējusi vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju apņemties un īstenot kādu ieceri par godu valsts jubilejai.

Valsts simtgades programmas notikumi rada paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm un dod stimulu nozaru attīstībai

Latvijas valsts simtgade ir devusi impulsu daudzu paliekošu vērtību radīšanai. Tās ir investīcijas, kas atdevi dos nākotnē visdažādākajās formās – jaunās biznesa idejās, tehnoloģijās, radošuma projektos u.c.

• Vides sakārtošana un labiekārtošana

“Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei", piekrastes talkas Tīrrade/Mana jūra, zero vaste iniciatīva „100 zaļie latvieši”, vides iniciatīva „100 labie darbi” u.c.

• Izveidota tradīcija svinēt Latvijas neatkarības atjaunošanu 4. maijā

2018. gadā Baltā galdauta svētkus plānoja atzīmēt 500 tūkstoši cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms gada.

Mainījies arī sabiedrības vērtējums, vai 4. maijs uzskatāms par vieniem no nozīmīgākajiem valsts svētkiem. Ja 2015. gadā 4. maiju starp nozīmīgākajiem valsts svētkiem ierindoja vien 2% iedzīvotāju, tad šogad tas būtiski pieaudzis, sasniedzot 54%.

• Tapuši jauni tūrisma produktI, vietējās tūrisma kompānijas prognozē kā iekšzemes tūrismam labvēlīgu. 

• Tapusi filmu programma „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”; dubultojusi interesi par Latvijas kino

Katra valsts simtgades programmas filma visā Latvijā ir skatāma vairāk nekā 100 vietās, līdz 2018. gada maijam kopējais skatītāju skaits kinoteātros bijis teju 200 tūkstoši.

• Dalība Londonas grāmatu tirgū un izveidotā literatūras eksporta sistēma - šogad angļu valodā tiks izdoti 40 Latvijas literātu darbu tulkojumi ­– lielākais literatūras eksporta apjoms brīvvalsts laikā.

• Uz ilgtspēju vērsta aktivitāte ir iniciatīva „Latvijas skolas somas”. Kultūras ministrija izveidojusi bērnu un jauniešu auditorijai domāto kultūras piedāvājumu apkopojumu, aptverot gandrīz 2000 norišu. 2017. gadā ar VKKF atbalstu tika izveidoti 12 jauni piedāvājumi – kino un koncertlekcijas, izrādes utt., kas pilotprojekta ietvaros jau izrādīti dažādos Latvijas reģionos. 2018. gada konkursā atbalstīti 7 projekti, ar kuriem skolēnu auditorija tiks iepazīstināta šī gada maijā. INFOGRAFIKS

Latvijas valsts simtgade ir katalizators piederības sajūtas un sabiedrības saliedētības kāpumam

Ceļā uz Latvijas valsts simtgadi sabiedrības pētījums apliecina piederības sajūtas pieaugumu un to, ka saliedētība kā vērtība cilvēkiem kļūst aizvien būtiskāka.

2017. gada nogalē šo vērtību par būtisku atzina 37% iedzīvotāju, gada laikā uzrādot 10% pieaugumu par 15 procentpunktiem.

Neatkarīgi no vecuma grupas vai tautības, cilvēki Latvijā visaugstāk novērtē Latvijas dabu, kultūrvēsturisko mantojumu, novadus, tradīcijas, tīru un labiekārtotu vidi.

Ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% respondentu jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 2015. gadā šis rādītājs bija 67%, savukārt 2013. gadā – 69%.

Ievērojami palielinājies arī mazākumtautību pārstāvju lepnums par piederību Latvijai, īpaši krievu tautības pārstāvju vidū: šogad ar piederību Latvijai lepojas vai drīzāk lepojas 59%, salīdzinot ar 44% respondentu 2015. gadā.

Puse mazākumtautību pārstāvju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, un tikai 8% nejūtas piederīgi Latvijai, kas apliecina mazākumtautību veiksmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.