Latvijas vēsture kļuvusi par 4397 iemūžinātiem vietvārdiem bagātāka

“Talcinieku savāktie 4397 vietvārdi ir izcils rezultāts, jo šis skaits atbilst diviem ražīgiem pagasta pētnieka mūžiem jeb desmit vietvārdu vākšanas ekspedīcijām. Starp tiem ir arī āru vārdi (lauku, pļavu, mežu, strautu, pat bedru un akmeņu nosaukumi), kas līdz šim nav reģistrēti un kuru mūžs parasti ilgst vien aptuveni piecdesmit gadu. Spriežot pēc savāktajiem vietvārdiem, Latvijas iedzīvotāji vietai joprojām turpina dot nevis tēlainus, skaistos vārdos noformētus un kruzuļotus nosaukumus, bet tādus vārdus, kas lietišķi un reizē krāšņi izceļ pašu galveno un redzamāko lietu tai mazajā telpā, kurai nepieciešams vārds,” skaidro Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktores vietniece Sanda Rapa, apkopojot “Vietvārdu talkā” paveikto.

Vietvārdi iesniegti no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem, taču joprojām kartē ir dažas neaizpildītas vietas. Vietvārdu dienā, kurā norisinājās akcijas “Vietvārdu talka” noslēguma pasākums, tika sumināti čaklākie talcinieki Ingrīda Saliņa, Sandra Šteina, Santa Masinga, Aigars Liepiņš, Sabīne Dzirkale, Marija Sproģe, Ina Balaņuka, Vita Kauķe, Kitija Jērāne un Inuta Tropa un vietvārdiem krāšņākie novadi – Ogres novads, Rīga, Carnikavas novads, Alūksnes novads, Jaunpils novads un Gulbenes novads.

Foto: Madara Kavace

Ar iesniegtajiem vietvārdiem ikviens var iepazīties, reģistrējoties vietnē www.vietvardi.lv un iedvesmas gadījumā šo datu bāzi papildināt arī ar sev zināmiem vai ģimenē lietotiem vietu nosaukumiem, kas turpmāk tiks izmantoti pētījumiem un iekļauti topošajos LU Latviešu valodas institūta “Latvijas vietvārdu vārdnīcas” sējumos.

Turklāt LĢIA Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta Kartogrāfijas nodaļas Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece un vadītājas vietniece Dace Kavace uzsver: “Vietvārdi ir neaizstājami ne tikai kartēs un adresēs, bet arī ikdienas saziņā. Jāatceras, ka nav nepareizu vietvārdu, pieņemot, ka pareizie ir tikai tie, kuri norādīti oficiālās kartēs. Vietvārdu mantojumu apdraud gan to nepārdomāta pārdēvēšana, kļūdas un neprecizitātes vietvārdos valsts normatīvajos aktos un publiskos uzrakstos, vietvārdu veidošanas tradīciju degradēšanās, vietvārdu lietotāju skaita samazināšanās līdz ar viensētu un citu mazo ģeogrāfisko objektu izzušanu. Dīvainie un nesaprotamie vietvārdi ir unikāli, ja lietotājam labi zināmi un bieži izmantoti, taču tik un tā trausli, kopjami un saudzējami.”

“Bez stāsta nerodas piederības izjūta. Vietvārdu datu bāze dzīvos tad, ja būs cilvēki, kas mēģinās atrast stāstu, veidojot piederības izjūtu vietai, kur dzīvo. Ar Vietvārdu talkas akciju nekas nenoslēdzas, jo izveidotā tautas vietvārdu digitālā datu bāze www.vietvardi.lv paliek atvērta ikvienam, kurš vēlas atstāt savu ieguldījumu, iekļaujot tajā arī savas apkaimes mazos vietvārdus,” norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Par akciju “Vietvārdu talka”

Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi, un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz pusgadsimta slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicināja Latvijas iedzīvotājus uz kopīgu “Vietvārdu talku”, kur ikviens tika aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Plašāka informācija pieejama šeit. 

Avots: unesco.lv