LLMC atklājis zinātniskās fantastikas tēmai veltīto izstādi "Nenorunātās tikšanās"

Ar lielu publikas interesi 12. decembrī pulksten 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) atklāja zinātniskajai fantastikai veltīto izstādi "Nenorunātās tikšanās" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls". Izstāde, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmā, ietver gan vēsturisku izpēti, gan zinātniskās fantastikas tēmas atspoguļojumu mūsdienu mākslinieku darbos. Izstāde būs skatāma līdz 2020. gada 23. februārim.

Foto: Didzis Grodzs

LLMC izstāde "Nenorunātās tikšanās' pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, atsaucoties uz izstāžu sēriju "Zinātne un zinātniskā fantastika" (1975 – 1982), kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi.

Projekta nosaukums "Nenorunātās tikšanās" aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.

Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Tāpat kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atspoguļoti arī tādi jautājumi kā koloniālisms, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība vai draudošās ekoloģiskās katastrofas.

Izstādes "Nenorunātās tikšanās" mākslinieki: Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo (Zheng Bo), Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Pēteris Džigurs, Neša Glinna (Nash Glynn), Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Artūrs Ņikitins, Pakui Hardware, Ivars Poikāns, Māra Rikmane, Artūrs Riņķis, Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Genādijs Suhanovs, Kirils Šmeļkovs, Viktors Timofejevs, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Artūrs Virtmanis, Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Driants Zeneji (Driant Zeneli).

Foto: Didzis Grodzs

Projekta "Nenorunātās tikšanās" pirmā izstāde "Kosmiskā eksistence" norisinājās Kopenhāgenā no 13. septembrim līdz 28. oktobrim sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru Den Frie.

Projekta "Nenorunātās tikšanās" atbalstītāji: Kultūras ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kanādas vēstniecība Latvijā, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā, Dānijas Kultūras institūts, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs "Live Rīga", Latvijas Mākslinieku savienība un Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, Konstnärsnämnden, ĒTER, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, SIA "DAW Baltica" ("CAPAROL"), "Priekuļu bloks", "Copy Pro", "Neiburgs Hotel", "4 metri", SIA "Kates Plates", SIA "Tenapors", "Malduguns", "Contra", "Walters & Grapa", ŌBDO, "Tālavas sidrs", Valmiermuižas alus darītava, Kokmuižas alus darītava un garškopju kustība "Gardu muti".

Izstādes vizuālās identitātes autors: Aleksejs Muraško.

Foto: Didzis Grodzs

"Nenorunātās tikšanās" ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot to, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Izstādes informatīvie atbalstītāji: "Delfi", Arterritory.com, "Pastaiga", Latvijas Radio 1 un "Punctum".

Par Latvijas Laikmetīgās mākslas centru

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā Survival Kit, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.