LMA simtgades svinības sāk ar vairākām izstādēm un karnevālu

Savu simtgadi Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) atklāj ar vairākām izstādēm, kurās skatāmi akadēmijas studentu un jauno mākslinieku darbi. LMA aulā aplūkojama mākslas zinātnes studentu veidota izstāde “Skaties. Redzi”, savukārt Valmieras muzeja Izstāžu namā 25. janvārī atklās Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju laikmetīgā stikla mākslas izstādi “Cilvēks”. Kuldīgā Mākslinieku namā iespējams iepazīties ar Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas un tekstila nodaļu pasniedzēju un studentu darbiem izstādē „Māls un pavediens”.

Vēl LMA Vides mākslas apakšnozares studentu darbi aplūkojami izstādē "Vide" bijušajā autoservisā Rīgā, Satekles ielā, bet no 22. janvāra galerijā "Istaba" būs aplūkojama LMA Glezniecības katedras studentes Ilzes Aulmanes izstāde “Burblis”.

Tāpat simtgades svinību notikums būs gadskārtējais LMA kanevāls, kas šogad norisināsies 81. reizi. Par godu akadēmijas simtgadei tam dots viens no pirmajiem zināmajiem karnevāla nosaukumiem – “Sumpurņa pils”. 

Kultūras Rondo studijā Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis un Mākslas vēstures un teorijas nodaļas IV kursa studentes Andra Mihelsone un Paula Stutiņa:

LMA savas simtgades svinībām ir sākusi gatavoties pirms vairākiem gadiem un arī svinēs simtgadi vairākus gadus. Pasākumi iecerēti attīstot un parādot visas akadēmijas darbības šķautnes – vēsturisko, mūsdienīgo, kontekstuālo starptautisko.

Paula Stutiņa izstādi dēvē par „pārdomu instalāciju”, kuras centrā ir galvenais objekts – instalācijas veidojums, kas sastāv no studentu un pasniedzēju iesūtītām skicēm, fotogrāfijām un video materiāliem.

„Centrā ir balts kubs, skaties redzi ienāk tajā brīdī, kad skatītājām ir jāmēģina ieraudzīt, kas ir kuba iekšpusē, visa instalācija ir iekšā, kur iekāpt nevar. Skatītāja uzdevums ir pārkāpt neērtajai robežai un ieraudzīt, kas iekšā,” skaidro Paula Stutiņa.

Runājot par izstādi Valmierā un aktivitātēm Kuldīgā, Andris Teikmanis atzīst, ka mākslas un dizaina aktivitātes reģionālos centros ir ir labs piemērs, kā pārnest radošumu, pārnest inovāciju garu. „Nelieli attīstības centri var būt daudz veiksmīgākas vietas, kur notikt radošam procesam. Labs piemērs tam ir Kuldīga,” uzskata Andris Teikmanis.

Vērienīgs LMA simtgades notikums būs augustā – simtgades grāmatas atklāšana. Tas ir mēģinājums ilustrēt akadēmijas vēsturi ar vizuāliem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem.

Katrs no pasniedzējiem, māksliniekiem vai studentiem, kas piedalās grāmatas veidošanā, ir izlozējis vienu gadu, par kuru vizuāli jāstāsta. Andris Teikmanis atklāj, ka viņa stāsts būs par 1989. gadu.

Avots: lr1.lsm.lv