LNB Draugu telpā atklāta ceļojošā izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai"

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā atklāta ceļojošā izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai“. Atklāšanas pasākumā par sabiedrības un nozīmīgu personību dāvinājumu lomu bibliotēku veidošanā un īpašas vērtības piešķiršanu to krājumiem sarunājās LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone, LNB direktors Andris Vilks un dzejnieks Knuts Skujenieks.

LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone, atklājot izstādi, atzina: „LNB simtgades gadā simboliski nozīmīgs ir stāsts par izcilu Latvijas personību devumu un ziedotāju atbalstu Nacionālās bibliotēkas krājuma veidošanā.

Foto: Krists Luhaers

Izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai“ atklāj interesantu saistību starp bibliotēku veidošanos un nācijas nobriešanu neatkarīgai valstij. 19. gadsimtā bibliotēkas kļuva par biedrošanās centriem ap latvietību. Visupirms bibliotēka ir sākusies ar kāda uzņēmīga cilvēka darbošanos, ar personību, kuras devums Latvijas vēsturē ir plašāks. Starp šādām personībām minami Baumaņu Kārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi ievērojami latvieši. Šodien Latvijas sabiedrība ir sasniegusi tādu intelektuālo briedumu, ka izcilu personību vērtīgas privātās bibliotēkas dod jaunu pievienoto vērtību LNB krājumam un caur to atkal nonāk sabiedrības rīcībā. Privātiem dāvinājumiem ir īpaša vērtība, salīdzinot ar vienkāršu grāmatu iepirkumiem”.

Uzsākot darbību jaunajā ēkā, LNB saņēmusi vairākas privātās grāmatu, iespieddarbu, mākslas darbu, retu izdevumu, mūzikas ierakstu un filmu kolekcijas, kas īpaši izstādītas bibliotēkā un pieejamas tās apmeklētājiem - arhitekta Gunāra Birkerta, diplomāta Kārļa Zariņa, dzejnieka Knuta Skujenieka, profesora, vācu literatūrzinātnieka Paula Rābes, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, grafiķa un grāmatu mākslinieka Valda Villeruša, kolekcionāra Pētera Betgera, mākslinieka Pētera Martinsona, teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa, reliģiju vēstures pētnieka Haralda Biezā, teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes, akadēmiķa Jāņa Stradiņa kolekcijas un personīgās bibliotēkas.

Andris Vilks pasākumā atgādināja, ka: „Mājas bibliotēkas un tradīcija krāt grāmatas mājās latviešiem ir raksturīga kopš 18., 19. gadsimta, tāpat kā vēlme dalīties ar tām. Interesanta ir arī iezīme, ka privātās bibliotēkas saplūst ar sabiedriskajām bibliotēkām.“

Andris Vilks. Foto: Krists Luhaers

Atminoties tieši pirms pieciem gadiem 18. janvārī notikušo Grāmatu draugu ķēdi, Andris Vilks atzina: „Grāmatu draugu ķēde ir neaizmirstams notikums. Ar šo akciju sabiedrība atzina Latvijas Nacionālo bibliotēku par savu bibliotēku. Grāmatas, kas ceļoja cauri cilvēku dzīvajai ķēdei, nonāca Tautas grāmatu plauktā. Tas ir īpašs dāvinājuma fenomens.“  

Izstādes „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai“ atklāšanā divus izdevumus LNB uzdāvināja arī Knuts Skujenieks – „Teika par Igora Karagaitu“ un Knuts Skujenieks „Dziesma, ej viegli pa manu sirdi...“ 

Knuts Skujenieks. Foto: Krists Luhaers

Knuts Skujenieks ir viens no privāto bibliotēku dāvinātājiem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Dzejnieka bagātīgā un unikālā bibliotēka pieejama LNB 2. stāva Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā. Tajā atrodami tādi izdevumi kā Malcolm Maclennan „Gaelic dictionary. Gaelic – English, English – Gaelic“, „New Larousse Encyclopedia of Mythology“, „Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs. Edited by Vaira Vīķis-Freibergs“. LNB krājumā ir arī izdevums „Kro-Kro“, kurā lasāma Knuta un Intas Skujenieku lēģera laika sarakste no 1963. līdz 1969. gadam. Šo grāmatu Knuts Skujenieks pasākumā raksturoja, sakot: „Tai ir dokumenta vērtība, kāda nav nevienam memuāram, jo tajos samelojas pat godīgākais rakstītājs, pats to neapzinoties un negribēdams. Šeit ir kailā un nepievilcīgā dzīve, kāda mums bija toreiz.“ 

Par savu gadu desmitiem veidoto privāto bibliotēku Knuts Skujenieks teica: „Grāmatas ap sevi veidoju atbilstoši savai tā brīža interesei. Savulaik pat biju savācis minibibliotēku par sanskritu. Vienubrīd mana centrālā interese bija folkora. Izdevumi par to dažādās valodās atceļojuši no visiem kontinentiem un manās mājās veidoja divus lielus grāmatplauktus – no grīdas līdz griestiem. Tagad tas viss laimīgi nonācis šeit – Gaismas pilī. Tāpat kā izcilas vārdnīcas, piemēram, gēļu un basku valodas vārdnīcas. Es veltīju daudz laika meklēdams latviešu tautasdziesmas radiniekus visā Eiropā. Un neatradu. Esmu daudz atdzejojis cittautu tautasdziesmas. Tādu teksta arhitektūru kā mūsu dainās nekur neesmu saticis.“

Runājot par savu lēmumu personīgo bibliotēku atdāvināt LNB, dzejnieks teica: „Mēs neesam mūžīgi. Man negribētos, lai pēc manas nāves tas viss kaut kur izklīst un izsējas. Labāk, lai to lieto, izmanto un var atrast tie, kam tas ir nepieciešams un interesē“.

Šos vārdus pasākumā apstiprināja arī dzejnieces Ineses Zanderes teiktais: „To, kas man ir vajadzīgs, es Gaismas pilī mūždien atrodu ar ierakstu: „LNB dāvinājis Knuts Skujenieks“. 

LNB Draugu telpā izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” skatāma līdz 18. februārim. 

Izstādi un arī katalogu “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” veidojusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, to veltot Latvijas simtgadei. Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir būtiska nozīme Latvijas tapšanā par valsti, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības. Ar atklāšanu LNB noslēdzas izstādes ceļojums pa Latviju gada garumā 12 pilsētās un novados, kuru bibliotēkas iekļautas izstādē.

Ir daudz bibliotēku, kultūras un izglītības iestāžu, kuras vēlētos izstādīt izstādi savās pilsētās un novados, tāpēc arī 2019. gadā tā būs skatāma daudzviet Latvijā.

Izstādē ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alūksnes novada Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Kuldīgas novada Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku, Ventspils bibliotēku.

Izstāde un katalogs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un ziedotāju atbalstu, kā arī izstādē iesaistīto bibliotēku pašvaldību līdzfinansējumu.