Viņa sacīja, ka seriāla nosaukums būs „Sarkanais mežs”. To pieteica "Red Dot Media" ar režisoru Armandu Zvirbuli, scenārija autoru Ivo Briedi, savukārt producente būs Arta Ģiga.
Seriāla centrā būs latvieši, kas angļu un amerikāņu specdienestu atbalstīti, spītīgi pretojās padomju režīmam, taču saskārās ar nepārvaramu VDK pretspēku. Spiegu trillera cienīgi notikumi noritēs gan Kurzemes mežos un Rīgā, gan vienā no nacionālo partizānu atbalsta punktiem - Londonā. Kā jebkurā laikmeta drāmā, tās varoņi neiztiks bez cilvēciskām kaislībām - mīlestības, bailēm un nodevības, kas vienus glābs, bet otrus pazudinās.
Paredzams, ka pirmās sērijas varētu parādīties nākamā gada beigās.
Sloga pastāstīja, ka kopumā konkursā bija 17 idejas un galvenie nosacījumi, kuru izpildi gaidīja LTV, bija kāda vēstures posma atspoguļošana un stāsts par kāda individuāla cilvēka dzīvi un likteni.
Sloga atzina, ka bijis ļoti grūti izvēlēties, taču priekšroka „Sarkanajam mežam” dota gan veiksmīgās ideja, gan labās komandas, kas seriālu uzņems, dēļ.
Vērtējot seriāla pieteikumus, tika ņemta vērā ne tikai idejas oriģinalitāte un projekta kvalitāte, bet arī tā pieteicēju līdzšinējā pieredze liela mēroga televīzijas projektu īstenošanā.
"Red Dot Media" iepriekš bijusi iesaistīta LTV seriāla "Māja pie ezera" ražošanā, seriāla producentei Artai Ģigai ir ilggadīga pieredze arī citu liela mēroga televīzijas produktu realizēšanā. Seriāla režisors Armands Zvirbulis ir radījis virkni televīzijas seriālu, pilnmetrāžas un dokumentālo filmu. Ievērību ar savu debijas filmu "Segvārds Vientulis" izpelnījies arī seriāla idejas autors un scenārija līdzautors, režisors Normunds Pucis. Seriāla galvenais operators Uldis Jancis ir saņēmis "Lielā Kristapa" balvu kā labākais operators, virknes apblavojumu saņēmējs ir arī scenārists Ivo Briedis.
Komisijas otru lielāko balsu skaitu ieguva "Studija Centrums" iesniegtais projekts "Dzejniece", stāsts par dzejnieces Mirdzas Ķempes likteni.
Šī ir biogrāfiski vēsturiska drāma, kas iezīmē būtiskākos notikumus Latvijas 20.gadsimta vēsturē, sākot no valsts izveidošanas laika līdz pat 70.gadiem. Tos atspoguļo arī Mirdzas Ķempes liktenis - gan aktīvi iesaistoties brīvvalsts kultūras un sabiedriskajā dzīvē, gan kļūstot par okupācijas režīma apdziedātāju un vienlaikus atbalstot jaunu, talantīgu dzejnieku izaugsmi, nonākot konfliktā pašai ar savu talantu un sirdsapziņu.
Konkursa komisija pieņēmusi lēmumu turpināt sarunas ar komandu par seriāla scenārija tālāku attīstību.