Mazākumtautības dalās ar idejām valsts simtgadei

Sestdien notikušajā Mazākumtautību forumā viena no darba grupu prezentācijām tika veltīta mazākumtautību iesaistei Latvijas valsts simtgades svētku plānošanā un ideju ģenerēšanā. Darba grupu vadīja Jolanta Borīte (Latvijas simtgades reģionālo un nevalstisko organizāciju projektu vadītāja) un Jeļena Matjakubova (Latvijas Krievu kultūras biedrība).

Darba grupas dalībnieki par galvenajām vadlīnijām izvēlējās akcentus, kam svētku piecgadē (2017-2021) pievērsties, piemēram, nākamā gada tematika varētu skart GRIBAS nozīmību, 2018.gadā tā varētu būt BRĪVĪBA u.c. Gribas jēdziens, darba grupas prāt, saistāms arī ar vēlmi iesaistīties Latvijas procesos un domu, ka iesaistās ne tikai latvieši, bet ikviens, kurš šajā valstī dzīvo, tātad arī mazākumtautības. Viņuprāt, būtiski, lai tiktu pievērsta uzmanība arī mazākumtautību ieguldījumam valsts veidošanā un tiktu novērtēta konkrētu personību artava, piemēram, 3.Atmodas laikā. Ikviens laba darba veicējs saņemtu svētku nozīmīti ar „Latvijai 100” piederības zīmi, kas simbolizētu viņa piederību brīvprātīgo kustībai.

Darba grupa īpaši uzsver, ka informētībai par valsts svētku norisi jābūt vērstai uz dažādām auditorijai un tas nozīmē, ka būtu nepieciešams informēt ne tikai valsts valodā, bet arī krievu valodā. Līdztekus valodas jautājumam, jādomā arī finansējuma piesaistīšanu un sadarbības veidošanu, īpaši attīstot starpnozaru attiecības.
Domājot par jaunās paaudzes veidošanos, darba grupa iesaka pasniegt novadmācību katrā izglītības iestādē – gan bērnudārzos, gan skolās, lai Latvijas bērni būtu informēti par savu valsti un vietu, kur dzīvo – kas tur noticis, kad, kāpēc, kā vēstures notikumi ietekmējuši Latvijas nākotni utt. Taču svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji interesētos ne tikai par latvisko, bet arī par daudzveidīgo, tāpēc ieteikums izveidot Kultūras karavānu, kas kopā ar dažādu tautību pārstāvjiem apceļotu Latvijas novadus. J.Borīte piebilda, ka karavāna varētu piestāt arī valsts pierobežās un iesaistīt valsts svētku svinībās arī igauņus un leišus, kas ir Latvijas tuvākie un īpašākie kaimiņi.

Tāpat ieteikumu sarakstā tika iekļautas izstādes, konkursi, vēlējumu grāmata, labo darbu krātuve skolās un citas radošas, Latvijas svētkus rosinošas idejas. Darba grupa plāno ar izveidoto prezentāciju iepazīstināt arī Kultūras ministrijas pārstāvjus un cer, ka kāda no viņu iecerēm patiešām tiks realizēta.

Avots: Jelgavniekiem.lv