“Mūzika ārpus robežām” Latvijas valsts simtgadē skanēja 8 ieslodzījuma vietās

Septembrī ar koncertiem Iļģuciema ieslodzījuma vietā un Rīgas centrālcietumā noslēdzās projekts “Mūzika ārpus robežām”, kura laikā, kā veltījumu Latvijas simtgadei, ansamblis “L’Chaim” (tulkojumā no ivrita – “lai dzīvo!”) sniedza koncertus Latvijas ieslodzītajiem.

Pateicoties Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam mērķprogrammā “Latvijai 100” un sadarbībai ar Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi un Rēzeknes pilsētas domes pārvaldi “Sociālais dienests”, biedrība “Excelsus” (Rēzekne) organizēja astoņus koncertus astoņās Latvijas ieslodzījuma vietās. Koncerti izskanēja Jēkabpils, Daugavpils un Jelgavas ieslodzījuma vietās, Olaines cietuma slimnīcā, Iļģuciema, Valmieras, Rīgas centrālcietumā un Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Klausītāji ieslodzījuma vietās ir dažādi, tāpat kā jebkurā citā koncerta vietā. Lielākā daļa nāk klausīties mūziku, daži nāk satikties ar biedriem, bet ir arī tādi, kas klausoties mūziku, acīmredzami dzīvo līdzi vai grimst skaistās dzīves atmiņās un pārdomās.

Jelgavā kāds klausītājs pēc koncerta minēja, ka atcerējies izlaidumu, un aicināja noteikti atbraukt vēl; Daugavpilī – solīja, ka ieteiks arī ģimenei apmeklēt ansambļa koncertus. Iļģuciemā ieslodzītās bija sarūpējušas mūziķiem dāvaniņas – pašu adītas zeķes un veidotas atklātnes.

Koncertu mērķis ir iesaistīt ieslodzījuma vietu iemītniekus Latvijas simtgades svinību norisē.

Koncertos tiek atskaņots Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Mihaila Oginska polonēze “Atgriešanās dzimtenē” ansambļa mākslinieciskās vadītājas Zanes Ludboržas apdarē, franču melodiju popūrijs, krievu romance. Līdztekus dažādu tautu melodijām ansamblis L’Chaim spēlē klezmeru mūziku. Klezmers ir mūzikas žanrs, kas saistīts ar ebreju kultūru un klejojošajiem mūziķiem, tādējādi sajaucoties ar poļu, ukraiņu, rumāņu, moldāvu, čigānu melodijām. Tā vienlaikus var skanēt gan skumji, gan līksmi.

Koncerta unikalitāte rodama faktā, ka šie skaņdarbi pielāgoti profesionāliem akordeonistiem, lai vēlreiz atgādinātu, ka akordeons nav tikai folkloras kopu sastāvdaļa, bet gan izcils izpildītājmākslas instruments.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tiek realizēti vairāki projekti ieslodzīto resocializācijai, ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai, izveidots Probācijas dienests. Šie pasākumi veicina cilvēkos pēc soda izciešanas spēju atgriezties dzīvē, socializēšanos, darba gaitu atsākšanu. Šobrīd Latvijā 10 ieslodzījuma vietās atrodas aptuveni 4,5 tūkstoši ieslodzīto.

Projekta vadītāja Zane Ludborža,
m.t.29386611
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!