Naujenē top vērienīgs musturdeķis, ko grasās pieteikt Ginesa rekordam

Naujenes Novadpētniecības muzejā top puskilometru garš musturdeķis, ko plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. Tad to nostieps no viena Daugavas krasta uz otru. Jau tapusi vairāk nekā puse no Lielā Augšdaugavas musturdeķa, un savu daļu no tā izadījusi vidzemniece Agra Jēgere.

Agra Jēgere 15 gados ir noadījusi 2200 zeķu pāru. Viņa to piefiksējusi blociņā, kurā atzīmē kas kuras zeķes tiek dāvātas.  Agrāk esot zeķu pāri noadījusi divās dienās, bet, ja sēž un tikai ada – tad vienā dienā. Naudu kundze par noadītajām zeķēm neņem. "Došanas prieks ir vēl lielāks nekā adīšanas prieks," atzina sirmgalve.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem kundzei veica acu operāciju. Pēc tās kundzei zeķes adīt bija grūti – pelēkie un brūnie pavedieni cits ar citu juka. Un Agra Jēgere atsaucās aicinājumam adīt fragmentu Lielajam Augšdaugavas musturdeķim.

Viņa rēķina: ja būtu adījusi intensīvi, pusgada laikā musturdeķis būtu bijis gatavs. Bet, tā kā tomēr pieķērusies arī zeķēm, tad adot ar pārtraukumiem, pagāja divi gadi – to laikā noadīti divi fragmenti, katrs 1,6 metrus plats un piecus metrus garš.

Kopumā jostai, ko veidos arī citu adījumi, jābūt puskilometru garai. "Visā mūžā ir adīti džemperi dažādi, bet šāds piedāvājums man pirmo reizi," noteica kundze.

500 metrus garā deķa adīšanas ideja radās Naujenes Novadpētniecības muzejā – brīdī, kad tas svinēja savu 15. jubileju. Musturdeķa radīšanas mērķis ir izveidot Latvijā lielāko musturdeķi, ko varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram, iesaistot šā deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.

Agra Jēgere gan nezina nevienu, kurš vēl adītu šim projektam. Līdz ar to viņai nav, ar ko savu darbu salīdzināt. Kopumā pašlaik akcijā esot iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku. Datums, kad musturdeķis tiks klāts pār Daugavu, vēl nav zināms, bet deķi plānots pabeigt līdz 2018. gadam.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji