Norit 65 muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” sagatavošanas darbi

2018. gada lielākā muzeju dzīves notikuma – izstādes “Latvijas gadsimts” priekšdarbi tuvojas noslēdzošajam posmam, kura laikā notiks izstādes iekārtošana un pabeigta kataloga, komunikācijas materiālu un pārējā izstādes piedāvājuma izveide. Tā būs lielākā muzeju kopizstāde pēc valsts neatkarības atjaunošanas, un tās veidošanā iesaistījušies 65 valsts, pašvaldību un privātie muzeji. Izstādē, kuru sabiedrībai atvērs šā gada 4. maijā, vienkopus varēs apskatīt unikālus un daudziem atpazīstamus priekšmetus no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas.

Ar šo izstādi savulaik bija plānots atklāt Rīgas pils renovēto konventa daļu, tajā atgriežoties Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM), tomēr pils atjaunošanas darbu aizkavēšanās dēļ tā notiks Rīgā, Brīvības bulvārī 32, kur jau vairākus gadus ir LNVM pagaidu mājvieta.

A/S “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šajā namā izremontēja vairākas papildu telpas, tādējādi izstādes “Latvijas gadsimts” zāļu kopējā platība palielināta teju uz pusi – līdz 654 kv.m. Telpas arī pielāgotas izstādes dizaina veidotāju – dizaina biroja H2E iecerēm. Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs, pauž gandarījumu par  paveikto: “Sagatavojot telpas izstādes ekspozīcijas iekārtojumam, varam būt daļa no vēsturiskā notikuma, kurā satiekas visu Latvijas novadu muzeji, vēstures glabātāji un atainotāji.”

Ģimene nāk no Dziesmu svētkiem Esplanādē. Fotogrāfijas centrā Frīda Puzule, kura darinājusi tautas tērpu ne tikai sev, bet arī saviem bērniem un radu bērniem. No kreisās: Jānis Pladers, Inta Kalniņa, Frīda Puzule, Ieva Puzule, Andris Puzulis.1948. gada 21. jūlijs. Rīga. www.latvijasgadsimts.lv

Starptautiski godagotais dizaina birojs H2E uzvarēja konkursā par izstādes “Latvijas gadsimts” dizaina izstrādi un izstādes iekārtošanu. Pašlaik notiek intensīvs darbs pie izstādes elementu un grafikas, multimediju, komunikācijas materiālu izstrādes, audiovizuālo tehnoloģiju un elementu uzstādīšanas, kā arī izstādes iekārtošanas.

Saistībā ar izstādi top arī citi piedāvājumi  Latvijas vēstures izzināšanai – atvasināti vairāki blakus produkti.

Balstoties uz “Latvijas gadsimta” koncepciju, pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas iniciatīvas sagatavots ceļojošās izstādes “Latvijas gadsimta vēsture 10 soļos” saturs angļu valodā, dizainu veidojot H2E. Izstādes tekstu paredzēts tulkot arī citās svešvalodās. Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis norāda, ka Latvijas Ārlietu ministrija un diplomāti diendienā skar un skaidro dažādus Latvijas vēstures jautājumus: “Mēs gādājam par to, lai Latvijas starptautiskajiem partneriem būtu izpratne un pieeja informācijai par Latvijas vēstures notikumiem, it īpaši par mūsu valsts tapšanu un 20. gadsimta tumšākajiem brīžiem, Latvijas okupāciju un tās sekām. Tāpēc Latvijas simtgade ir lieliska iespēja piesaistīt mūsu ārvalstu partneru uzmanību ne tikai Latvijas vēsturei, bet arī Latvijas valsts sasniegumiem un starptautiskajai darbībai.”  

Piemiņas vainags un tautas veidots ziedu ceļš pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1949. gada 25. marta deportāciju upurus. 1999. gada 25. marts. Rīga. www.latvijasgadsimts.lv

Top arī izstādes “Latvijas gadsimts” katalogs, kura struktūra veidota atbilstoši izstādes desmit sadaļu tematiskajam izkārtojumam.

Tāpat izstādes veidotāji izstrādā atsevišķu ceļvedi bērniem un jaunāko klašu skolēniem, informatīvos materiālus izstādes apmeklētājiem.

Jau kopš pagājušā gada vasaras darbojas izstādes interneta vietne www.latvijasgadsimts.lv, kur iespējams uzzināt jaunumus par izstādes tapšanas gaitu, kā arī cita veida informāciju. Piemēram, tās sadaļa Latvijā pirms 100 gadiem ļauj izsekot norisēm, kas tuvināja Latviju valstiskās neatkarības iegūšanai. Zināmu popularitāti sabiedrībā jau guvusi arī šīs pašas vietnes sadaļa Gadsimta albums, kuru ikviens joprojām aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Attēli un apraksti virtuālajā vidē vai digitālajos ekrānos līdzās izstāžu telpās atainotajiem dzīvesstāstiem veidos Latvijas vēstures panorāmu.

65 muzeju kopizstādei “Latvijas gadsimts” atlasīti un deponēti kopumā 1500 priekšmeti. Daļu no tiem vēl pārlūko un apstrādā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja restaurācijas speciālisti, sagatavojot vēsturiskās liecības eksponēšanai. 

Izstāde “Latvijas gadsimts” būs nozīmīga gan Latvijas iedzīvotājiem, sniedzot iespēju padziļināti izzināt Latvijas vēsturi, gan ārvalstu viesiem, kas apmeklēs Latvijas valsts simtgades norises.

To iecerēts piedāvāt apskatei līdz 2021. gada sākumam. 

Detalizētāka informācija: Astrīda Burbicka, LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja, tel. 67221357, mob. tel. 26341556, e-pasts Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!

www.latvijasgadsimts.lv

Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas 5. nodaļa. Zirgu pajūgi ar dzēsējiem Akmeņu ielā 17, 1923.-1925. gads. www.latvijasgadsimts.lv