Noslēdzies unikāls projekts – Latvijas Nedzirdīgo savienības veltījums Latvijas valsts simtgadei
05.04.2018.No 2017. gada 1. maija līdz 2018. gada 28. martam Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) un SIA “LNS Rehabilitācijas centrs” (RC) veica lielu darbu, ar Valsts kultūrkapitāla fonda saņemto finansējumu realizējot unikālu projektu par Latvijas valsts simtgades vēsturi.
Projekta gaitā apkopoti un sagatavoti stāstījumi latviešu zīmju valodā par svarīgākajiem notikumiem un izcilu personību lomu latviešu nācijas un valsts veidošanas procesā.
Vairāk nekā 70 nedzirdīgie cilvēki piedalījās 9 videosižetu veidošanā gan kā videomodeļi un gan videosižetu materiālu atlasītāji. Nedzirdīgie cilvēki ir ne tikai no dažādām Latvijas pilsētām – Rīgas, Liepājas, Valmieras, Daugavpils, Kuldīgas, Pļaviņām, Jelgavas, Ventspils u.c., bet arī no ārzemēm – Anglijas, Zviedrijas, Francijas, Īslandes. Videosižetu veidošanas procesā tika iesaistīti vīrieši un sievietes, jaunieši un seniori, nedzirdīgo mazākumtautību pārstāvji, LNS brīvprātīgie, biedri, darbinieki u.c.
Projektu realizējot, ar radošiem līdzekļiem un aktīvu sabiedrības līdzdalību paplašinātas nedzirdīgo cilvēku zināšanas un izpratne par Latvijas valstiskuma būtību, un nozīmīgākiem notikumiem tās vēsturē. Izveidotajos 9 videosižetos par Latvijas valsts vēsturi atspoguļoti svarīgākie konkrētā laika vēsturiskie notikumi kontekstā ar personību lomu to norisē.
Notikušās projekta aktivitātes stiprina nedzirdīgo cilvēku piederības sajūtu Latvijas sabiedrībai un savai valstij kopumā, vairojot ne tikai zināšanas, bet arī iespēju būt tiešiem tās jaunākās vēstures lieciniekiem un veidotājiem.
Videosižetu filmēšana notika LNS telpās un sadarbības partnera – LNVM ekspozīciju telpās. Pateicoties LNVM atbalstam, tika nodrošinātas fotogrāfijas un sižetu teksti par vēsturiskiem notikumiem Latvijā un īpašām personībām attiecīgajos Latvijas vēstures periodos. LNVM sniedza ļoti lielu ieguldījumu projekta realizācijā, regulāri konsultējot projekta komandu un sniedzot savus ieteikumus, paskaidrojumus par vēsturiskiem notikumiem, fotogrāfiju atlasi utt.
Projekta realizācija nebūtu iespējama bez RC un zīmju valodas speciālistu, īpaši bez Ivara Kalniņa, palīdzības, kuri konsultēja videomodeļus par pareizu latviešu zīmju valodas pielietojumu nestandarta tekstu tulkošanā un to atveidi adaptētā, viegli uztveramā zīmju valodā, turklāt atbilstošā apjomā saskaņā ar nedzirdīgo cilvēku uztveres īpatnībām.
Videosižetu tekstus kopā ar projekta mērķgrupas dalībniekiem sagatavoja Latvijas Kara muzeja Starpkaru vēstures nodaļas vēsturnieks/eksperts K.Pildiņš. Viņš bija galvenais, kurš noteica “kursu”, un bez viņa šis projekts nebūtu realizējams. Viņš ne tikai konsultēja par vēsturiskajiem notikumiem, objektiem, Latvijas valsts konkrētiem periodiem, bet arī pārbaudīja un izvērtēja uzfilmētos videosižetu materiālus – tekstu, dokumentu, fotogrāfiju utt. atbilstību vēsturiskajiem notikumiem, to vēsturisko interpretāciju, attiecīgo LNVM materiālu krājumi atlasi videosižeta cikla veidošanai.
Kopumā projekta realizācijā tika iesaistīti ap 100 cilvēkiem (mērķgrupas dalībnieki, projekta personāls, sadarbības partneri u.c.). Projekta īstenošana veidojās kā mozaīka, kur katram cilvēkam sava loma, lai visi kopā sasniegtu unikālu rezultātu.
Projektā ietvaros izveidotie 9 videosižeti ir pieejami LNS mājaslapas projekta “Vēsturiskais ceļš uz simtgadi” sadaļā lns.lv/lat/projekti/vesturiskais_cels_uz_simtgadi/. Tajā iespējams izlasīt arī publicētos rakstus par projekta norisi un tā progresu.
Savu viedokli par projekta realizāciju izsaka tā dalībnieki.
Karīna Pavlova, 2.aktivitātes “Videosižetu kopa “Vēsturiskais ceļš uz simtgadi”” vadītāja (Rīga): “Piedalos pirmo reizi šāda mēroga projekta realizācijā. Kad rakstījām projektu, viss likās saprotami un nelikās, ka varētu būt kādi sarežģījumi, bet projekta realizācijas laikā nācās saskarties un radoši risināt dažādas problēmsituācijas.
Redzēju, ka mūsu nedzirdīgie cilvēki un mani kolēģi ar lielu interesi iekļāvās projektā, ieguldot ļoti daudz sava laika, resursu. Piemēram, ar sajūsmu vēroju, kā strādāja zīmju valodas speciālists Ivars Kalniņš, atradot pieeju katram cilvēkam, izskaidrojot sarežģītos teikumus, vārdus un zīmes vienkāršā valodā, kā viņš uzmundrināja videomodeļus, kad cilvēki šaubījās, vai viņiem izdosies paveikt savus uzdevumus. Ivaru ieraudzīju ne tikai kā profesionālu šajā jomā, bet kā talantīgu skolotāju un cilvēku, kurš savā darbā pozitīvā nozīmē burtiski deg.
Darbs projektā man deva pieredzi un izaugsmi profesionālā ziņā, jo, ja es realizētu šo projektu vēlreiz, daudzas lietas būtu darījusi savādāk. Vislielākais prieks ir par to, ka paši nedzirdīgie izteica vēlēšanos piedalīties videosižetu sagatavošanā. Par šo projektu uzzināja daudzi mani dzirdīgie draugi, un viņi ar prieku skatījās videosižetus, atklājot, ka vēsturi var izstāstīt arī zīmju valodā.”
Uldis Ozols, nedzirdīgais no Īslandes: “Latvijas pagātnē ir daudzi un dažādi notikumi, bet ne visi zināmi un nozīmīgi, tāpēc bija vērts izveidot LNS projektu “Vēsturiskais ceļš uz simtgadi”. Tas tagad mums piedāvā iespēju skatīties šos vērtīgos videomateriālus, apspriesties par dažādiem vēstures periodiem no 1918. gada līdz šodienai. LNS mājaslapā piedāvātie videomateriāli noderēs arī mūsu bērniem, mūsu skolām, skatoties video dzimtajā zīmju valodā. Tas mums, nedzirdīgajiem, sniedz lielāku iespēju brīvi izzināt Latvijas vēstures svarīgākos notikumus.”
Elvīra Čaika, LNS Daugavpis RB priekšsēdētāja (Daugavpils): “Ļoti labs projekts! Priecājos, ka pati piedalījos videosižeta filmēšanas procesā. Domāju, nedzirdīgie tagad daudz ko var uzzināt par mūsu valsts nozīmīgajiem vēsturiskajiem notikumiem, jo arī man pašai tas ļoti interesē un es pati jau daudz ko uzzināju.”
Ainārs Osmanis, LNS valdes loceklis (Rīga/Pļaviņas): “Likās interesanti, kad man piedāvāja piedalīties Latvijas valsts simtgadei veltītajā LNS projektā, jo bija jāpadomā, kā skaidri un saprotami mūsu ļaudīm zīmju valodā pastāstīt par nozīmīgākajiem Latvijas notikumiem.
Visgrūtākais filmēšanas procesā bija īpašu notikumu tulkošana – bija jāatrod un jāizmanto vispiemērotākās zīmes tā, lai viss būtu saprotams. Ir patīkama atziņa, ka kopā spējām radīt vērtīgus videostāstus par Latvijas vēsturi, jo, lai pareizi visu parādītu zīmēs, vajadzēja vairākkārt atkārtot videoierakstu tekstus.
Sākotnēji man likās grūti tulkot zīmēs reizēm reti sastopamas lietas. Bet tieši tas vairoja un nostiprināja manu zīmju valodas prasmi, bagātināja vispārējās Latvijas vēstures zināšanas. Bija interesanti strādāt kopā ar daudziem citiem šādā vēl nebijušā projektā, kur piedalījāmies mēs kā zīmju valodas lietotāji – LNS biedri vienkārši “no tautas”. Tādā veidā mēs visi – gan savu uzdevumu veicēji projektā, gan mūsu stāstījumu vērotāji vienlaikus ieskatāmies līdz šim maz zināmos, bet nozīmīgos Latvijas notikumos. Tas ir nenovērtējams pozitīvais guvums visai LNS saimei.”
Aija Sannikova, projekta vadītāja (Rīga): “Paldies projekta komandai par lieliski un atbildīgi veikto darbu! Lai Latvija attīstās, un lai mēs varētu dzīvot laimīgā sabiedrībā, sakārtotā vidē!”
Raksts ir sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu finansētās mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.
Rakstu sagatavoja: Karīna Pavlova, projekta 2. aktivitātes vadītāja