Noslēgusies Latvijas Kultūras kanona konkursa 2020-2021 pirmā kārta

No 23. līdz 27. novembrim tiešsaistē notika Latvijas Kultūras kanona konkursa "Kultūras kanons: vērtību mērs vai impulss izaugsmei" pirmā kārta, kurā tikās 34 skolu komandas no visas Latvijas, lai žūrijas komisijai prezentētu konkursa pirmās kārtas uzdevuma rezultātu.

Piecas dienas konkursa žūrijai bija iespēja novērtēt jauniešu refleksijas un interpretācijas par augšanas idejas daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, kā arī uzklausīt jauniešu atklāsmes par Kultūras kanona vērtību radītās pieredzes nozīmi viņu dzīvēs un izaugsmē. Konkursa organizatori un žūrijas komisija izsaka patiesu prieku, ka par spīti sarežģījumiem un ārkārtas situācijai konkurss varēja notikt tiešsaistes formātā!

Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 komandas

No Kurzemes reģiona – Ventspils 4. vidusskola, Brocēnu vidusskola un Liepājas Valsts 1.ģimnāzija. Latgales reģiona – Ludzas pilsētas ģimnāzija un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Kultūru vidusskolas 1. komanda, Rīgas 64. vidusskola, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 2. komanda un Rīgas Romas katoļu ģimnāzija. No Vidzemes reģiona – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Cēsu Valsts ģimnāzija un Valmieras Valsts ģimnāzija. No Zemgales reģiona – divas komandas no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Jelgavas Mūzikas vidusskolas komanda. 

Latvijas valsts simtgades biroja pārstāves Aija Tūna, Ilze Tormane un Lelde Kristiāna Vozņesenska atzina, ka ar lielu interesi katru gadu gaida Kultūras kanona konkursu, jo tas ļauj koncentrētā veidā iepazīt radošus un gudrus jauniešus visos Latvijas reģionos.

Kā norādīja Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja, programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna, "valsts simtgades svinību konteksts kanona vērtību iepazīšanā arī šogad mudināja jauniešus saskatīt dinamiku un savu līdzatbildību visā, kas ap mums un ar mums notiek, jo ne brīvība, ne valsts, ne kultūras vērtības nav pašsaprotamas, sastingušas un dotas uz visiem laikiem”.

Tādā ziņā šī gada tēma šķita ļoti ērta, ko apliecināja jauniešu sniegums. Samērā daudzas komandas ļoti prasmīgi, jēgpilni un interesanti savienoja vairākas kanona vērtības vienā stāstā par izaugsmi un augšanu. "Man īpaši patika patiesi un nesamāksloti skolēni, kuri nerunāja tukši vai virspusēji, ļaujot noticēt, ka viņi tēmu izvēlējušies paši, ielikuši tajā savu personīgo pieredzi, sasaistot to ar izpētīto, iemācīto, atrasto, un gatavi savu viedokli arī pamatot un aizstāvēt," atzīmē Latvijas valsts simtgades biroja projektu vadītāja Ilze Tormane.

Diemžēl arī šogad redzējām gadījumus, kad komandas dalībnieki kā personības likās ļoti spēcīgi un prasmīgi, tomēr tēmas aizstāvēšana līdz galam neizdevās, radot minējumu, ka tā bijusi skolotāja, ne pašu skolēnu izvēlēta tēma.

"Kopumā radās iespaids, ka šogad jaunieši tiešām domājuši radoši, atraktīvi, ārpus zināmā mērā jau pierastajām un iepriekš paredzamajām kanona vērtību izvēlēm, kuras gadu no gada atkārtojas, un par to prieks!" kopējo viedokli pauž Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Lelde Kristiāna Vozņesenska, kura pati kādreiz bijusi šī konkursa dalībniece.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Maija Treile Kultūras kanona žūrijā piedalījās pirmo reizi un bija iepriecināta par daudzu konkursa dalībnieku oriģinālajām idejām, labajām prezentācijas prasmēm un aizrautību. "Šī gada konkursa tēmu "augšana" jaunieši bija saskatījuši visdažādākajās Kultūras kanona vērtībās, sākot ar tautastērpu līdz Jura Podnieka filmai "Vai viegli būt jaunam?", Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzejai un Vilhelma Purvīša glezniecībai.  Vislielākais prieks bija par jaunajiem cilvēkiem, kas kanona vērtības samēroja ar savu pieredzi; tas deva sajūtu, ka kanons viņu dzīvēs ieaudis jau paliekošu rakstu. Neesmu redzējusi konkursa norisi klātienē, bet šī gada tiešsaistes formāts, manuprāt, nebija par šķērsli nodot un sadzirdēt lieliskas idejas, un digitālajam nogurumam bija jāpiekāpjas iedvesmas un brīžiem pat aizkustinājuma priekšā," uz konkursa pirmās kārtas norisi atskatās M.Treile. 

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta ekspertei Lolitai Rūsiņai jau vairākus gadus pēc kārtas ir iespēja pārliecināties, ka Latvijas Kultūras akadēmijas organizētais un Kultūras ministrijas atbalstītais Latvijas Kultūras kanona konkurss jauniešiem ir nozīmīgs un aizrautību rosinošs. "Tā ir lieliska iespēja padziļinātāk izpētīt Latvijas kultūras vērtības, izziņas procesā iegūstot jaunu un noderīgu informāciju, attīstot savas intelektuālās spējas, bagātinot savu emocionālo pasauli,  tādejādi ieguldot savā turpmākajā izaugsmē un redzesloka paplašināšanā. To apliecināja arī šā gada tēma par augšanas procesu Latvijas kultūras kanona kontekstā un konkursa dalībnieku sniegums,  pierādot, ka humanitāro un mākslas jomu pētniecības intensitāte jauniešu vidū, savstarpēji sadarbojoties, kvalitatīvi pieaug," uzsvēra L. Rūsiņa.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane žūrijas komisijā piedalījās divas dienas un pozitīvi novērtēja jauniešu spēju piemēroties un prasmīgi izmantot tehnoloģiju iespējas sava vēstījuma veidošanā un nodošanā. "Šī gada tēma "augšana" bija ļoti atbilstoša šī brīža situācijai, un vairākos dalībnieku darbos parādījās, kā grūtības liek augt un kļūt labākiem. Kultūras kanons un tajā iekļautās vērtības ir gan iedvesmas un zināšanu avots, gan ieskats vispārcilvēciskos pārdzīvojumos, ko izjuta un savos darbos pauda vērtību autori. Kā ik gadu pārsteidza un sajūsmināja jauniešu oriģinālās idejas, pierādot, ka kanons neierobežo, bet atbrīvo jaunu skatījumu un ieceru radīšanā," vērtēja B. Lielmane.

Latvijas Nacionālā Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena priecājās par iespēju paskatīties uz Latvijas Kultūras kanonu ar jauniešu acīm: "Uzzināt kā viņi sajūt to, kas kādam šķiet pašsaprotami, kā viņos aug un rezonē vērtības, kuras arī man ir vērtības, jo esam vienas valsts pilsoņi, lai gan dzimuši un auguši dažādos laikos. Un laikam tas ir galvenais, ka arī jaunā paaudze izjūt to kā vērtību.

Mani pārsteidza Saldus vidusskolas 12.klases sagatavotā prezentācija par Ojāra Vācieša dzeju un augšanu dažādos līmeņos. Protams Ventspils 4. vidusskolas un Liepājas 1. vidusskolas sniegums bija iespaidīgs. Prieks, ka jaunieši ne tikai orientējas tehnoloģijās, bet spēj arī tās izmantot mācību procesā, sagatavojot pat ļoti labu materiālu. Interesants bija arī Brocēnu vidusskolas materiāls par pašu augšanu šajā laikā. Pārsteidza visu dalībnieku optimisms un pozitīvās domas. Interesanti, ka prezentācijas laikā audzēkņi paši atbildēja uz prezentācijās uzdotajiem jautājumiem – kurus es saskatīju kā jautājumus. Interesantas arī bija pēc prezentācijas pārrunas, kuras atklāja plašāk dalībnieku izglītības un kultūras līmeni. Saldus vidusskolas 10. klases prezentācija ar savdabīgo skatu uz Herca Franka īsfilmu rosināja arī mani paskatīties savādāk uz šo īsfilmu un izprast tajā iekodēto ideju. Ventspils 6. vidusskolas meiteņu līdzpārdzīvojums  bija jūtams, stāstot par impulsu izaugsmei Rudolfa Blaumaņa novelē "Nāves ēnā". Izaugsme var notikt dažādi un domāju, ka meitenēm dalība šajā konkursā arī palīdzēs veicināt viņu izaugsmi un tā būs kā impulss turpmākai izglītībai un izaugsmei."

Valsts izglītības satura centra un projekta "Skola 2030" pārstāve Zane Bēķe atzinīgi vērtē pašu Latvijas kultūras kanona konkursa ideju, uzsverot, ka tā ir vērtīga šodienas kultūras pieredze jauniešiem ne tikai pētniecībā, bet, pirmkārt, atklāsmē, ka ar kultūras kanonu var "darīt arī ko vairāk", proti, interpretēt no dažādiem skatupunktiem. "Iepriecināja oriģinalitāte, kā uz kultūras kanona faktu, izpausmi vai personību raudzīties ārpus vispārpieņemtā. No skolēnu interpretācijām, kurām pati biju lieciniece, vislabāk atmiņā palikusi Krodera ābele, plakāts un fotoaparāts Minox. Domāju, arī žūrijas dalībniekiem, vismaz man, bija daudz jaunu atklāsmju un atmiņā tika atsauktas lietas, kas bija nogūlušās dziļi vai pavisam aizmirstas. Noteikti turpmāk šāds konkurss būtu akcentējams kā uzdevums ar pievienoto vērtību vidusskolas kursā "Kultūra un maksla I" (mūzika, vizuālā māksla un teātris), pat ja skolēni nepretendē uz dalību konkursā. Neskatoties uz to, ka reāli konkursā piedalās 2-3 jaunieši, darbu iegulda arī pārējie, un tas ir atzīstami," uz konkursa norisi atskatās Z.Bēķe.

Konkursa otrā kārta jeb radošais seminārs notiks 2021. gada 15. janvārī LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" (Rīga, Dzirnavu iela 46) vai tiešsaistē. Otrajā kārtā skolēni kopā ar LKA Nacionālās Filmu skolas profesionāļiem un studējošajiem apgūs audiovizuālu stāstu veidošanas prasmes, iespēju attīstīt brīvu, asociatīvu domāšanu, apgūt prasmes audiovizuālās mākslas valodā "stāstīt" intriģējošus un jēgpilnus stāstus jaunos veidos. 

Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Savukārt skolotājiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties radošajā darbnīcā "Kultūras un mākslas STUNDA", saņemot par dalību sertifikātus.

Konkursa trešā kārta – fināls – notiks 2021. gada 12. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīga, Mūkusalas iela 3). Skolēnu komandas finālā demonstrēs savus videostāstus, kuru vērtēšanas kritēriji tiks izsludināti konkursa 2. kārtā.

Avots: lka.edu.lv