Otrais tiešsaistes festivāls "Latvijas filmas pasaulē"

Valsts svētku mēnesī, novembrī, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, Nacionālais kino centrs rīko jau otro tiešsaistes festivālu Latvijas filmas pasaulē, no 14. novembra līdz 25. novembrim portālā filmas.lv piedāvājot atkal jaunu sveicienu latviešu diasporai svētkos – 12 Latvijas filmas (tai skaitā piecas Simtgades filmas), kas pieejamas noskatīšanai bez maksas datorā jebkurā pasaules vietā, kur vien atrodams interneta pārklājums.

Skats no filmas "Homo Novus"Pirmais šāda veida festivāls tika sarīkots jau vasarā, ap Līgo svētkiem, un izpelnījās lielu ievērību no tautiešiem visā pasaulē – tiešsaistes festivāla dienās portālam filmas.lv pieslēdzās skatītāji no 69 pasaules valstīm (ieskaitot Latviju), lielākā interese tika fiksēta Lielbritānijā, ASV un Vācijā.

Turpinot paplašināt Latvijas filmu pieejamību diasporas mītnes zemēs un citur pasaulē, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas filmu producentiem otrā festivāla izlasē piedāvā vēl piecas Simtgades filmas, trīs restaurētas klasiskās spēlfilmas no Latvijas kino zelta fonda un četras bērniem vai visai ģimenei kopā skatāmas filmas – vienu spēlfilmu un trīs animācijas īsfilmas.

Piecas Simtgades filmas, kas ar portāla filmas.lv starpniecību šajā Patriotu mēnesī nonāk pie skatītājiem visur pasaulē, rāda Latviju dažādos valsts vēstures periodos, arī tad, kad tādas valsts vēl nemaz nebija – par tālu senvēsturi stāsta dokumentālā spēlfilma Baltu ciltis (2018), strēlnieku gaitas 20. gadsimta sākumā pēta dokumentālā filma Astoņas zvaigznes (2017).  30. gadu Latvijā sakņojas gan spēlfilma Homo novus (2018), gan dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem Ievainotais jātnieks (2017), bet dokumentālā filma Kurts Fridrihsons (2018) stāsta par salīdzinoši neseno, bet skarbo padomju laiku.

Populārzinātnisko dokumentālo rekonstrukciju Baltu ciltis veidojusi radošā komanda, kuras priekšgalā ir trīs brāļi – režisori Lauris un Raitis Ābeles un operators Mārcis Ābele. Viņu filma stāsta par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju, – tie ir kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši, kuru apdzīvotās teritorijas apceļo filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļauj ieskatīties Eiropas pēdējo pagānu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?

Režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes ir stāsts par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem. Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku pulks – tā ir Latvija vēl pirms Latvijas. Filma piedāvā vizuāli atraktīvu vēsturiski hronoloģisku pētījumu, sākot no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas Pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī.

Režisore Ilona Brūvere filmas Ievainotais jātnieks centrā nolikusi tēlnieku Kārli Zāli, kurš savu vīziju par Latvijas valsti iemūžinājis divos monumentālos latviešu tautas nacionālās apziņas simbolos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapos, kas pastāvēs, kamēr vien būs un paliks Latvijas valsts. Un turpat blakus – Rīgas mākslas bohēmā – norisinās darbība Annas Vidulejas komēdijā Homo novus, kas veidota pēc Anšlava Eglīša populārā romāna motīviem un precīzi atsaucas uz konkrētiem Latvijas mākslas vēstures tēliem un darbiem. Filma Homo novus kļuva par Latvijas kinoteātros populārāko Simtgades filmu, to apmeklēja vairāk nekā 92 000 kinoskatītāju.

Mākslas pasaulei pieskaras arī Dzintras Gekas un Gundegas Repšes dokumentālā filma Kurts Fridrihsons, tomēr tas vairāk ir stāsts par spēcīgu un nepakļāvīgu personību – garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos.

Tiešsaistes festivāls Latvijas filmas pasaulē turpina skatītājiem piedāvāt arī Latvijas kinovēstures zelta fonda filmas, kas ir nesen restaurētas un tādējādi arī internetā nodrošina iespējami labāko attēla kvalitāti. Otrajā tiešsaistes festivālā Latvijas kinoklasiku pārstāv trīs filmas, senākā no tām – 1972. gadā uzņemtā Rolanda Kalniņa spēlfilma Ceplis, spilgti ironisks stāsts par cilvēka dabu, ievietots neatkarīgās starpkaru Latvijas vidē.

Festivāla ietvaros visur pasaulē paciemosies arī divi Latvijas puikas no dažādiem laikmetiem – Jāņa Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas Jancis Aivara Freimaņa spēlfilmā Puika (1977), kuras scenārija līdzautors bija dzejnieks Imants Ziedonis, un Latgales lauku tīrradnis Boņuks, kuru režisors Jānis Streičs no Jāņa Klīdzēja romāna pārcēla filmā Cilvēka bērns (1991).

Jaunākajai kinoskatītāju paaudzei kopā ar visu ģimeni būs piemērots arī stāsts par muzikālo Cīrulīšu ģimeni spēlfilmā Ziemassvētku jampadracis (1993), kuras režisors Varis Brasla nupat novembrī saņēma Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu kinomākslā. Un vēl dažas spilgtas pērlītes šajā izlasē – Latvijas animācijas klasiķes Rozes Stiebras leģendārās muzikālās īsfilmas Zelta sietiņš (1975)  un Zaķīšu pirtiņa (1979), ar kurām izauguši nu jau vairāku paaudžu bērni, un spilgts jauno laiku animācijas paraugs no studijas Atom Art – režisora Edmunda Jansona pasaulē ļoti pieprasītā filma Bize un Neguļa (2017).

Visas tiešsaistes festivālā Latvijas filmas pasaulē iekļautās filmas līdz 25. novembrim var bez maksas noskatīties visur pasaulē, kur vien pieejams internets; skatīšanās iespējama ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.

Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.