Par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai Rīgas pils Svētā gara tornī plīvo Baltijas valstu karogi

Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, 23. augustā Rīgas pils Svētā gara tornī plīvo trīs Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – karogi. To svinīgajā pacelšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, akcijas “Baltijas ceļš” organizatore Sandra Kalniete un trīs bērni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, simboliski pārstāvot Baltijas jauno paaudzi.

Avots: www.president.lv

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna:

Ir ausis jauns rīts brīvā, neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā! 1989. gada 23. augustā tas bija sapnis – šāds rīts šādā brīvā Latvijā mūsu mājās Eiropā.

Dzelzs priekškars sabruka. Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas ar savu drosmi, ar savas sirds un domu spēku izmainīja pasaules politisko kārtību. Nekas vairs nebija pa vecam. Ausa cerība, bruka padomju režīms, bruka Berlīnes mūris.

Paldies Dainim Īvānam! Paldies Sandrai Kalnietei! Paldies visiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas kustību aktīvistiem, un pāri visam – paldies katram, kurš toreiz stāvēja Baltijas ceļā, un tiem, kuri šodien šo ideju nes tālāk.

Šodien mūsu vidū ir jaunā paaudze. Viņi iet pasaulē ar saviem sapņiem, ar saviem priekšstatiem par nākotni. Lai tas spēks, kas bija Baltijas ceļā, palīdz īstenot mūsu jauno baltiešu mērķus!

Lai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi mūžīgi plīvo lepni šeit un visā Baltijā!

Latvijas Tautas frontes līdera Daiņa Īvāna uzruna:

Sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs te tika uzvilkts 1988. gada 11. novembrī, un tas plīvoja neiedomājami daudzu padomju armijas garnizonu aplenkumā. Tas simbolizēja mūsu brīvības cīņu pret milzīgu pārspēku.

Kad 1989. gada 23. augustā, gatavojoties Baltijas ceļam, te nebija nekādu mastu, kur vilkt karogus, mēs nolēmām, ka te ir jāplīvo arī Igaunijas un Lietuvas nacionālajiem karogiem. Tos ieraudzīdami, mēs sapratām, ka mēs esam milzīgs spēks, ka mums ir uzticami sabiedrotie, ka visi kopā mēs esam kaut kas un savu mēs panāksim.

Protams, šie 30 gadi kopš Baltijas ceļa ir bijuši ērkšķaini, bet vai mēs cerējām, ka tie tādi nebūs? Tai pašā laikā mūs no tā murga, kurā mēs dzīvojām, šķīra bezdibenis. Tāpēc būsim laimīgi un novērtēsim to, ka joprojām pastāv Baltijas vienotība un ka mēs esam brīvi.

Akcijas “Baltijas ceļš” organizatores Sandras Kalnietes uzruna:

23. augusts 1989. gadā bija ļoti sarežģīta diena, jo no rīta Latvijā tika aizliegta radio koordinācija, un mums vairs nebija pārskata par to, vai Baltijas ceļš izveidosies. Tas izveidojās. Tas bija pilnīgs, bez pārrāvumiem 670 kilometru garumā.

Šodien mēs svinam priecīgi šos 30 gadus. Bet pirms dažām dienām es noskatījos programmas “Vremja” ierakstu no 1991. gada 19. augusta, un šajā prieka dienā es domāju, ka ir arī jāatceras šis neiedomājami milzīgais pretspēks, pret kuru Baltijas tautas nostājās. Mēs, īpaši jaunāki cilvēki, to neapzināmies, un man jāsaka, ka arī man sāk aizmirsties, kāds bija šis pretspēks, jo 30 brīvības gadi mums ir devuši šo brīvības sajūtu, spēka sajūtu.

101. gads ir Latvijas varonības gads, un to mēs esam nopelnījuši vesela gadsimta garumā. Es apsveicu jūs šajos svētkos!

Daiņa Īvāna mazdēla Ēvalda Valševska vēstījums:

Baltijas ceļā baltieši sadevās rokās par Baltijas brīvību. To aicināja izdarīt mans vectētiņš.

Lietuviešu skolas audzēknes Ugnes Mikaites vēstījums:

Man Baltijas ceļš ir piemērs tam, ka neatkarīgi no mūsu valodas, reliģijas, izglītības un vecuma mūs vieno vēlme dzīvot brīvās un miermīlīgās valstīs.

Igauņu skolas audzēkņa Tomasa Alberta Bezdelīgas vēstījums:

Esmu ļoti lepns, ka arī visa mana ģimene piedalījās Baltijas ceļā un Baltijas valstis kļuva brīvas. Baltijas valstu vienotība man nozīmē mūsu atpazīstamību pasaulē, jo tiekam uztverti kā viens veselums.

Š. g. 23. augustā, kamēr Rīgas pils Svētā gara tornī plīvo trīs Baltijas valstu karogi, Valsts prezidenta standarts atrodas mastā Rīgas pils laukumā.

Avots: www.president.lv