Rēzeknē sākusies piemiņas vietas par godu Latgales kongresa simtgadei būvniecība

Daudzi rēzeknieši ir pamanījuši to, ka ir norobežota teritorija Atbrīvošanas alejā 61. Gatavojoties Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei, kurai veltīti pasākumi Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas ietvaros 2017. gadā Rēzeknē notiks no 1. līdz 7. maijam, sākusies piemiņas vietas par godu šī kongresa simtgadei būvniecība.

Kā informēja Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs, būvdarbus šajā objektā veiks uzņēmums SIA “Riviera L”, kas uzvarēja iepirkumu konkursā. Saskaņā ar noslēgto līgumu, būvdarbus paredzēts pabeigt līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Jau iepriekš ziņojām, ka biedrība “Latgalieši” ar Rēzeknes pilsētas domes atbalstu rīkoja metu konkursu piemiņas vietas izveidei par godu Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei. Šis kongress, kas notika Rēzeknes kinoteātra „Diāna” ēkā 1917. gada 26.-27. aprīlī, bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesti Latgales pašpārvaldes jautājumi, tostarp arī jautājums par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas. Kongresa laikā tika lemts par to, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena nācija un ka Latgale jāpievieno pārējiem jaundibinātās Latvijas valsts reģioniem. Veidojot piemiņas vietu, meta autori centās atspoguļot un vizuāli apzīmēt Latgales kongresa nozīmi Latvijas valsts izveidē vēsturiskā kontekstā.

Tēlnieciskais vides objekts I KURZEME, I VIDZEME, I LATGALE MŪSU (zem tā uzraksts latgaliešu rakstu valodā mazākiem burtiem “1917. goda 26. un 27. aprelī p.v.st. itymā vītā kinoteātrī «Diana» nutyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kurzemi un Vidzemi”) savās strukturālajās dimensijās veidojas kontekstā ar laukuma plānojuma principu un ir loģisks tā centrs, no kā iziet labiekārtojuma telpiskās struktūras asis – seguma staru līnijas, dinamiskais ūdens spogulis un apstādījumi. Piemiņas zīme fiksē galveno notikumu – sākumu, un labiekārtojums risina ideju par ceļu uz to, simbolizējot dažādu ģeogrāfisko vietu un cilvēku vēsturisko apvienošanos kopīgas idejas vārdā par vienotu Latvijas valsti. Granītā kalti stari jeb līnijas ar pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumiem laukuma iesegumā rāda virzienus, no kuriem kongresā ieradās delegāti. Apzaļumojuma un ceļa ieseguma elementi pastiprina centrisko starojuma tēmu, asociējot to ar zvaigzni – Latgales zvaigzni. Ceļa un virzības tēma iezīmēta arī virzienā no krustojuma, kur izvietotie labiekārtojuma elementi ved pie galvenā telpiskā akcenta.

Laukuma segumā iezīmētie Latgales zvaigznes stari pāriet riņķveida granīta pakāpienos, kas simboliski stāsta par laika un vēsturisko procesu pirms Pirmā Latgales latviešu kongresa. Pieminekļa centrs konceptuāli raksturo šī svarīgā notikuma būtiskākās idejas, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Centrālais cilindriskais apjoms veidojas no trīs tonalitātē un faktūrā dažādiem kaltiem laukakmeņiem (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), kurus kopā satur tautiskā josta kā mūsu kopīgās identitātes simbols. Latvijas silueta misiņā veidotais telpiskais apjoms centrā simbolizē, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido mūsu valsti.

Jaunās piemiņas zīmes laukuma telpa ir arī alegorija par vēsturiskā kinoteātra “Diāna” telpu, kuras kulises veido stāvās apzaļumotās nogāzes un no jauna veidotie lineārie kulišu apstādījumi.

Nozīmīga loma piemiņas zīmes mākslinieciskajā koncepcijā ir tā izgaismošanai. Granīta apjoms būs savienots ar ūdens baseinu un veidos atspulgu tajā. Diennakts tumšajā laikā tas izgaismosies Latvijas karoga krāsās, kas ir atsauce uz pirmo Latvijas valsts karoga izmantošanu 1917. gada Pirmajā Latgales kongresā. Labiekārtojumā paredzēta strūklaka, kas būs monohromi izgaismota ar silti baltu gaismu un vizuāli bagātinās pilsētas telpu.

Teritorijas pamata segums veidots lineārā rakstā, veidojot lielus laukumus no baltām un pelēkām betona plāksnēm. Celiņus pie ieejām ēkās, pieslēgumos pie ielas, kā arī taku uz Kovšu ezeru paredzēts noklāt ar betona bruģakmeni. Laukumam, kurā iespējama transporta kustība, paredzēts stiprināts segums. Teritorijā paredzēti arī askētiskas formas betona soliņi, uz kuriem varēs atpūsties rēzeknieši un pilsētas viesi, un atkritumu tvertnes.