Svinīgi atzīmēs Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi

Rīt, 11. augustā, aizsardzības nozare svinīgi atzīmēs Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, īpaši izceļot Latvijas un Padomju Krievijas Miera līguma parakstīšanu.

Plkst. 9.00 visu konfesiju baznīcas un draudzes aicinātas ieskandināt baznīcu zvanus visā Latvijas teritorijā, tādējādi atzīmējot miera līguma parakstīšanu un valsts neatkarības izcīnīšanu, kā arī simboliski izrādot pateicību visu karavīru drosmei un pašaizliedzībai, kas krita cīņā par Latvijas valsti. Vienlaikus aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, atzīmējot valsts neatkarības izcīnīšanu un godinot karavīrus, kuri drošsirdīgi cīnījās Latvijas Neatkarības karā.

Plkst. 10.00 aizsardzības nozares vadība piedalīsies izstādes "Brīvības čuksti" atklāšanā Latvijas Kara muzejā. Izstāde veltīta valstiskās un individuālās brīvības zaudēšanai un atgūšanai pagājušā gadsimta četrdesmitajos līdz deviņdesmitajos gados. Izstāde veidota ar mērķi radīt emocionālu pārdzīvojumu un sekmēt izpratni par Latvijas valsts un tautas vēstures izšķirošajiem notikumiem, totalitāro varu spēju manipulēt ar brīvības jēdzienu, kā arī vedināt uz pārdomām par brīvības jēdzienu.

Savukārt plkst. 22.05 LTV1 pirmizrādi piedzīvos TV uzvedums "Neatkarības stundas", kas tapis pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma. Tas būs stāsts par lēmumiem, pārliecībām un personībām, kas radīja ideju par Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti vienā no sarežģītākajiem tās vēstures posmiem – Latvijas Neatkarības karā. Laika posmā no 1918. līdz 1920. gadam Latvijas teritorijā sadūrās ne vien pavisam jaunās Latvijas Republikas, Padomju Krievijas un Stučkas "marionešu" valdības intereses, bet arī visam pa vidu – vācbaltiešu baronu, karu zaudējušās Vācijas, jaundibināto kaimiņvalstu un arī Rietumu lielvalstu intereses. To, kā šajā cīņā uzvarēja ideja par brīvu un neatkarīgu Latviju, atklāj divu valsts dibinātāju, sociāldemokrātu līderu – Friča Mendera un Bruno Kalniņa – atmiņu stāsti.

Iestudējuma autors ir scenārists un dramaturgs Matīss Gricmanis, kurš zināms ne vien kā mākslas filmu "Jelgava ‘94" un "Tēvs Nakts" scenārists, bet arī Latvijas Televīzijas simtgades daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” scenārija autors. Scenārija līdzautors un konsultants ir vēsturnieks Kārlis Sils, bet iestudējuma režisore – Elizabete Mežule-Gricmane. Iestudējuma aktieru ansambli veido daudzveidīgs dažādu paaudžu aktieru kolektīvs – Kaspars Znotiņš atveidos Frici Menderu, Reinis Boters – Bruno Kalniņu, Mārtiņš Egliens iejutīsies Kārļa Ulmaņa lomā, Ģirts Krūmiņš – Miķeļa Valtera. Citās lomās iejutīsies Bruno Bitenieks, Ance Muižniece, Kārlis Krūmiņš un citi, kā arī Zemessardzes orķestris. Iestudējuma producente – Lelde Prūse.

TV uzvedumā "Neatkarības stundas" varēs dzirdēt Zemessardzes orķestra jaundarbu "Varoņus meklējot", kura mūziku radījusi komponiste, Zemessardzes orķestra mūziķe Inga Meijere, un teksta autors ir Matīss Gricmanis. Dziesmu ieskaņojis Zemessardzes orķestris Nacionālo bruņoto spēku galvenā diriģenta un Zemessardzes orķestra priekšnieka kapteiņa Anda Kareļa vadībā. Solisti ir Zemessardzes orķestra mūziķi Luīze Krasta un Jānis Igaunis.

1920. gada 11. augustā tika parakstīts vēsturisks līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, kas noslēdza vairāk nekā pusotru gadu ilgušo Neatkarības karu. Līgums noteica, ka "Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi..."

Tas pavēra ceļu Latvijas starptautiskajai atzīšanai. Līgums noteica arī Latvijas un Krievijas robežu, ka arī risināja citus ar kara izbeigšanu saistītus jautājumus.

TV iestudējuma "Neatkarības stundas" pirmizrāde LTV noslēgs Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgades svinības, kas tika atklātas 2019. gada 7. janvārī Liepājā ar svinīgu ceremoniju uz Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģa A - 53 "Virsaitis", atzīmējot 1919. gada 7. janvāri, kad Latvijas Pagaidu valdība Liepājā uz tvaikoņa "Saratov" pieņēma mūsu valsts pastāvēšanai nozīmīgu un vēsturisku lēmumu – "aizstāvēt savu zemi līdz pēdējai iespējai".

Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgades svinības ietvēra teju 80 pasākumus, kuri notika hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot izšķirošās cīņas.

Iesaistot pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, 2019. gadā tika atzīmētas Latvijas armijas gūtās uzvaras Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, bet 2020. gada sākumā tika svinēta Latgales atbrīvošanas simtgade.

Nozīmīgāko 2019. gada pasākumu vidū bija 4. maija reģionālā militārā parāde un Brīvības svētki Jēkabpilī, Cēsu kauju simtgades pasākumi 22. jūnijā, 6. jūlija lielkoncerts Rīgā par godu Latvijas armijas dibināšanai, Latvijas armijas simtgadei veltīto pastmarku atklāšanas pasākums Ādažu bāzē 10. jūlijā, Lāčplēša dienas militārā parāde un tautas gājiens pāri Akmens tiltam uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un  Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai un Latvijas armijas simtgadei veltītā militārā parāde 18. novembrī.

Vērienīgākie Latgales atbrīvošanas simtgades pasākumi bija Nacionālo bruņoto spēku dienas Daugavpilī, Rēzeknē un Ludzā, kas norisinājās šogad janvārī. 

Savukārt 10. augustā, Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtās gadadienas priekšvakarā,  Rīgas Brāļu kapos tiks iedegtas 3488 svecītes, lai pateiktos tiem varonīgajiem Latvijas sargiem, kas krita Latvijas Neatkarības karā cīņās ar Padomju Krieviju un Vāciju, lai simboliski ikviena uguns liesma atgādinātu par šo karavīru drosmi un pašaizliedzību.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars