Tradicionālā kultūras mantojuma apgūšana darinot Rugāju vainagu

Gatavojoties Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kā arī Latvijas valsts simtgadībai, Rugāju jauniešu deju kolektīvs un tā vadītāja Astrīda Circene sāka interesēties par meiteņu vainagu izgatavošanu. Tika noskaidrots, ka viena galvasrota maksā aptuveni 80–90 eiro. Pazīstot savas skolas skolotājus un skolēnus, kuri iesaistās visdažādākajās aktivitātēs, izzina Latviju, savu dzimto novadu, tā cilvēkus un vērtības, nolēmu, ka mēs to varam izdarīt paši, jo gan es, gan mājturības skolotāja Aina Vovere, mācoties Bērzgalē, izgatavojām savus tautastērpus. Zinājām, ka mums ir gan nepieciešamās zināšanas, gan prasmes, lai ar tām dalītos.

Skolotājas darba procesā

Atbilstīgi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja fondos izpētītajam Rugāju vainaga rakstam tika sagādāti nepieciešamie materiāli – audums un pērlītes. 10 vainagu materiāliem iztērējām aptuveni 80 eiro. Lai gan sākotnēji skolotājas šo ideju uzņēma ar lielu neizpratni un bažām, vai izdosies, skolēnu brīvdienās pie darba ķērās gandrīz visas Rugāju novada vidusskolas skolotājas, pat tās, kuras ar rokdarbiem ir uz jūs.

Mums bija rūpīgi izdomāta un saplānota darbu secība. Vispirms izmērījām meiteņu galvas apkārtmēru, sagatavojām audumu, izmērījām raksta joslu vietu, tad sekoja pērlīšu skaitīšana un vēršana. Pirmajās dienās viena skolotāja vēra pērlītes, otra – šuva, līdz līkloču līnija veidojās pavisam skaista. Šajā darbā sapratām, ka ir svarīgi visu darīt pa nelieliem soļiem, katru veicot rūpīgi. Darba gaitā gan mācījām, gan mācījāmies. Ar katru nākamo soli vainagi kļuva arvien greznāki un greznāki, līdz esam nonākuši gandrīz pie galarezultāta.

Skolotāja Evija Konivale atzīst, ka sākotnēji ir bijusi pret šādu akciju, jo baidījusies, ka viņai rokdarbi nepadodas. „Taču tagad esmu azartā. Mēs sanācām kopā, šuvām, smējāmies un runājām par dzīvi. Tā bija kā vakarēšana tieši pēc Ziemassvētkiem. Skolotājiem ikdienā nav laika kopīgām sarunām, taču vainadziņu darināšana saliedēja. Šujot pērļu rakstus, es varēju izdomāt savas domas, garīgi meditēt. Būšu lepna, redzot savas skolas un audzināmās klases meitenes, dejojot dziesmu un deju svētkos, jo zināšu, cik emociju esam iešuvušas šajos vainagos,” stāsta skolotāja.

Vainagu darināšanā iesaistījās arī pašas dejotājas, viņu māsas un mammas. Deju kolektīva meitenes atzīst, ka šis darbs, lai gan smalks un samērā grūts, dod gandarījumu. „Ir liels lepnums ar savām rokām veidot neprecētas meitas galvasrotu, kas simboliski paaugstina tās valkātāju. Tādējādi pilnveidoju zināšanas par latviešu ornamenta un galvasrotu attīstības vēsturi, latvju raksta elementiem Rugāju vainagā,” saka viena no meitenēm, un cita papildina: „Mēs ticam, ka piepildīsies mūsu lielais sapnis – dalība dziesmu un deju svētkos, lai ar lepnumu un godu parādītu sava novada tautastērpu, dejas, kā arī prasmi vienoties kopīgam mērķim.”

Skolas padomes priekšsēdētāja vietniece Evita Sproģe savā „Facebook” kontā raksta: „Es to izdarīju!!! Kā pa jokam, pirmo reizi dzīvē ko tādu darīju un izdarīju! Sajūtas – lieliskas, tu esi izdarījis ko vērtīgu un paliekošu… Es jau vairs ar pašas darināto vainadziņu nedejošu, bet, iespējams, manām meitām būs iespēja tos likt galvā, griežot deju soļus… Zini tādu teicienu: „Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt.” Tā ir, tiešām!!!! Turklāt Rugāju novada vidusskolas skolotāji prot iesaistīt interesantās aktivitātēs.”

Skolotāja Lolita Krēbse māca deju kolektīva meitenēm raksta izšūšanu

Svarīga savstarpēja mācīšana un mācīšanās

Kopīgā darba procesā kārtējo reizi secinājām, ka ikviens darbs un mācību uzdevums ir paveicams, ja to sāk un dara ar prieku, ja notiek sadarbības process un savstarpēja mācīšana un mācīšanās. Ar lepnumu vērojot, kā dejotājas ar savām rokām veido meitu galvasrotu – pērļu vainagu – un izzina latviešu ornamenta un galvasrotu attīstības vēsturi, sapratām, ka šis ir lielisks veids tradicionālā kultūras mantojuma apgūšanai kompetenču pieejā balstītā mācību saturā.

Vēstures stundās skolēni pēta sadzīvi dažādos laika posmos, tērpu un rotu attīstību, analizē muzeju ekspozīcijās un krājumos atrodamo informāciju. Literatūrā un vizuālajā mākslā – uzzina par latviešu mitoloģiskajām būtnēm, maģiju tautu tradīcijās, analizē mitoloģisko tēlu Dieva, Laimas, Māras, Saules, Mēness, Pērkona, Zvaigznes izmantošanu etnogrāfiskajās zīmēs un rakstos. Izmantojot folkloras materiālu – tautasdziesmas –, apgūst tautastērpos izmantoto zīmju nozīmi. Pētot Rugāju vainaga rakstu, veido savu stāstījumu par tajā ietverto vēstījumu. Ekonomikā – mācās, kas veido preces cenu, aprēķina nepieciešamā materiāla izmaksas, iespējamās algas, nodokļus un uzņēmuma peļņu. Vainagi ir reāls piemērs matemātikas stundām – kāpēc svarīgi ir precīzi aprēķini un zīmējums.

Direktores vietniece Liene Pipure saka: „Vainagu darināšana saliedē. Mēs noticam sev, mēs kļūstam stiprāki savā nacionālajā un valstiskajā identitātē, mūsu patriotiskā apziņa pieaug. Ar nepacietību gaidām deju skates, dziesmu un deju svētkus, kad ar lepni paceltu galvu meitenes varēs dejot sava novada vainagos. Mūsu dāvana Latvijai dzimšanas dienā būs zinošas un lepnas jaunietes, saliedēts skolas kolektīvs, gandarīti vecāki un gaišāka sabiedrība, jo MĒS RADĀM LATVIJU. MĒS DARĀM LATVIJU.”

Autore: Iveta Arelkeviča, Rugāju novada vidusskolas direktore

Avots: "Izglītība un kultūra" 2018. gada 8. februāris