20.aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijā Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs organizēja sarunu ar mediju līdzdalību par 1990.gada 4.maija atzīmēšanu Baltā galdauta svētkos

Latvijas valsts simtgades radošās padomes pārstāve Rūta Dimanta, atklājot sarunu, uzsvēra, ka Latvijas valsts simtgades svinības nevarētu notikt, ja nebūtu bijis 1990.gada 4.maijs – Latvijas otrās dzimšanas dienas. Emocionālo noskaņu veidoja videomateriāla noskatīšanās (pieejams www.lv100.lv), kas atgādināja, ka 4.maijs bija diena, kad Latvija izvēlējās brīvību, balsodama PAR. Tālāk R.Dimanta uzrunāja cilvēkus, kuri paši bijuši vēsturiskās 4.maija dienas aculiecinieki.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns dalījās atmiņās par 1990.gada 4.maija notikumiem, akcentējot, ka „tie ir lielākie apliecinošie svētki, jo tas bija izšķirošais solis, kad mēs paziņojām, ka esam brīvi. Mēs bijām mainījušies iekšēji, un to vairs nevarēja iznīcināt ne ar kādu spēku”. D. Īvāns aicināja ikvienu 4.maijā sēsties pie balti klāta galda un tā katru gadu no jauna nobalsot par neatkarību, jo tas jādara katrai nākamajai paaudzei.

Latvijas Televīzijas žurnāliste Vija Ķenava stāstīja, ka ar 4.maiju sākās jauna ēra Latvijas žurnālistikā; tā bija jauna informācijas aprite, „cilvēki atvērās un sāka runāt, sarunāties, stāstīt savas dzimtas vēsturi”. Arī viņa aicināja apsēsties pie baltā galdauta, lai uzturētu paaudžu saiti un mūsu kopīgās atmiņas.

Latvijas Radio balss, Latvijas Radioteātra direktore Māra Eglīte, atminējās 1990.gada 4.maija notikumus kā emocionālu brīdi, kad tūkstošiem cilvēku sagaidīja deputātus pēc PAR balsojuma un burtiski uz rokām aiznesa viņus uz Daugavas krastmalu, lai kopīgi svinētu atgūto neatkarību.

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, pasniedzot baltu galdautu kā 4.maija svinību un brīvības simbolu D.Īvānam, uzsvēra, ka „4.maijs, Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadiena, ir mūsu gara svētki. Šajā dienā balti klāts svētku galds liecina par cilvēka vēlmi būt patiesi tuvam savai ģimenei, kopienai un savai valstij.”

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā, profesors Dr. art. Andris Teikmanis izcēla nacionālo institūciju – Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Nacionālās operas un citu – dibināšanas lomu valstiskuma un identitātes saglabāšanā visā Latvijas pastāvēšanas laikā. Kā izteicās A.Teikmanis, „Latvija nav „tā valsts”, tā ir „mūsu valsts” – Latvija esam mēs”.

Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas pārstāve Anete Agneta Krišjanova, pateicoties runātājiem par emocionāli piesātinātajiem stāstiem, norādīja, ka Baltā galdauta svētki ir lielisks veids, kā jauniešiem ļaut izjust 4.maija nozīmi. Tāpat, A.A.Krišjanova aicināja uz jauniešu organizētajiem svētkiem, kas 4.maijā visas dienas garumā notiks LMA apkārtnē.

Sarunas gaitā par svētku svinēšanas senajām un piederību spēcinošajām tradīcijām muzikāli vēstīja ansamblis „Stiprās sievas”.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs aicina ikvienu svinēt 4.maiju, vēstīt par sava 4.maija atmiņām sociālos tīklos ar tēmturiem #mans4maijs un #LV100 un kopīgi saglabāt gan atmiņas par 1990.gada 4.maiju, gan liecības par mūsu laika 4. maiju.

Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017.gada aprīļa līdz 2021.gada janvārim, aptverot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sabiedrības aktivitātes Latvijas reģionos ir simtgades svinību veiksmes atslēga.

Vairāk informācijas par 4.maija atzīmēšanai veltītiem Baltā galdauta svētkiem – www.lv100.lv. Vairāk informācijas medijiem par valsts simtgades svinību sagatavošanu – Latvijas valsts simtgades mājās lapas mediju sadaļā lv100.lv/medijiem.

Baltā galdauta svētku norises vietas

Papildu informācija:
Linda Pavļuta
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas
Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja
67330322, Linda.Pavluta@km.gov.lv