Tūrisma izaugsmes potenciāls jaunajā simtgadē

Lai gan tūrisma nozare ir plaša, tās nesto atdevi ir salīdzinoši viegli novērtēt. Balstoties uz datiem par viesnīcu noslodzi, izsniegto vīzu skaitu un atzīmēm par robežu šķērsošanu, varam droši apgalvot: šis gads tūrisma nozarē ir bijis lielisks ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai.

Tūristu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 15%. Tas nav viena gada panākums, tas ir ilgstoša darba, jaunu virzienu meklējumu, plašas sadarbības un veiksmīgas komunikācijas rezultāts, kurā būtisks faktors ir bagātīgā Latvijas valsts simtgades programma.

Taču jau tagad jālemj, kas būs tūrisma izaugsmi veicinoši faktori nākotnē un par ko jāsāk starptautiski runāt jau šodien, lai pozitīvu rezultātu justu arī turpmāk.

Foto: AIvars Liepiņš

Ja pilsēta un valsts var piedāvāt daudzveidīgu notikumu klāstu, sevišķi liela mēroga pasākumus – kā Dziesmu svētki, dažādi festivāli, pilsētas svētki vai starptautiska mēroga sporta sacensības, mēs iegūstam materiālu, ar kuru varam strādāt starptautiskajos medijos. Tāpēc Baltijas valstu un mūsu kaimiņvalsts Somijas simtgades pasākumi ir nozīmīgs faktors tūrisma izaugsmei. Ja nekas nenotiek, ja valsts klusi dzīvo, neviens par to arī neko nezinās.

Rīgā un arī citviet Latvijā pēdējos gados uzbūvētas daudzas jaunas, skaistas viesnīcas, un tās visas ir ļoti labi noslogotas. Šogad Rīgas ostā piestājuši vairāk nekā 120 kruīza kuģi. Bet nebrauc jau tā uzreiz un pēkšņi. Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs strādā jau deviņus gadus, arī par Latvijas valsts simtgades programmu esam runājuši vismaz divus trīs gadus. Simtgades starptautiskā programma, Latvijas vēstniecību darbs visā pasaulē, LIAA ieguldījums starptautisko biznesa iespēju attīstībā – tas viss veicina tūristu pieplūdumu, mūsu atpazīstamību un atsauksmju apriti par mūsu valsti.

Viena no nozares attīstības panākumu atslēgām ir Latvijas daudzveidība un spēja uzrunāt ļoti dažādas cilvēku kategorijas. Skaistu pieredzi šeit var gūt jebkura vecuma cilvēki ar visdažādākajām interesēm. Kultūra, labs ēdiens, neskarta daba ir mūsu starptautiskās reputācijas stūrakmeņi, ko veiksmīgi papildina Latvijas uzņēmēju radošums.

Šobrīd sevišķi populārs ir mazo nedēļas nogaļu tūrisms – no piektdienas līdz svētdienas vakaram, un šeit nav mazsvarīgs Latvijas uzņēmēju un apkalpojošā sektora piedāvājums, kam raksturīga spēja savienot iecienītas vērtības ar unikālu, inovatīvu pieeju, komfortu ar piedzīvojuma sajūtu, atrodot tieši sev raksturīgo, kam nav nekā līdzīga. Protams, visiem patīk labi paēst. Gardēdība ir modes lieta, un daudzās kafejnīcas un restorāni, kas piedāvā izcilas iespējas garšīgi paēst arī ārpus lielpilsētām, apvienojumā ar atzīstamu apkalpošanu ir daudzu gardēžu ceļamērķis. Latvijas pilsētas ir kompaktas, tās iespējams izstaigāt kājām, vienlaikus mums ir pietiekami pārdomāta transporta sistēma. Gandrīz visā Latvijā atrodamas arhitektūras pērles, mierpilni atpūtas kompleksi, aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem un ģimenēm ar bērniem.

Aizraujoša urbānās kultūras pieredze gūstama kā Rīgā, tā mazpilsētās, bet dabas mīļotāji var izbaudīt poētiskas ainavas un izstaigāt krāšņus dabas parkus vai pludmali teju visas Latvijas garumā. Taču sevišķi pievilcīgu šo piedāvājumu padara saturs, stāsts, ar kādu valsts, pašvaldības un uzņēmēji spēj apvīt savas dabas takas vai dizaina produktus.

Mums jālepojas ar to, ko spējam piedāvāt Eiropai, ar to, ka Eiropas kartē mūs atpazīst un zina. Taču jārēķinās arī ar to, ka šobrīd tūrisma nozare, lielā mērā pateicoties simtgadei, tās programmai un starptautisko attiecību pavērtajām iespējām, ir uzņēmusi lielus apgriezienus, un tuvāko gadu izaicinājums būs šo līmeni noturēt, lai nepiedzīvotu sāpīgu kritumu.

Simtgades programma ir pierādījusi, ka mēs varam būt ļoti interesanti ārzemniekiem, un tagad mums jāspēj šo reputāciju saglabāt, veidojot jaunus notikumus un infrastruktūras objektus.

Bez labas koncertzāles, mūsdienīga konferenču centra un laikmetīgās mākslas muzeja strauju tūrisma izaugsmi nākotnē panākt būs grūtāk. Šobrīd Latvijai nav iespēju sarīkot lielus starptautiskus pasākumus, piemēram, 2000 cilvēku lielai auditorijai. Šī mūsu valsts potenciālo viesu daļa tiek kaimiņiem, piemēram, Stokholmai. Un, lai gan vairāk nekā divi miljoni tūristu gadā Rīgā vien ir ļoti labs rādītājs (un viņu noteikti ir vēl vairāk, jo ne visi tiek uzskaitīti), Stokholmā tie ir astoņi miljoni. Šī starpība ir ļoti liela, un tikpat lielas ir mūsu izaugsmes iepējas. Ja tās apzināsimies, novērtēsim paši sevi, jutīsimies labi savā vidē, arī tūristi pie mums brauks. Jo brauc jau pie laimīgiem cilvēkiem.

Vita Jermoloviča
Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja