Valmierā izrāde par Latvijas Brīvības cīņām "Brīvprātīgais"

Pieminot Latvijas Brīvības cīņu simtgadi un godinot Cēsu pulka Skolnieku rotu, Valmierā pirmizrādi piedzīvojis iestudējums "Brīvprātīgais". Tas ir stāsts par vēsturi, kas nemaz nav tik sena un par kuru atmiņu stāstus glabā no paaudzes paaudzē.

Izrāde "Brīvprātīgais" veidota vairākās epizodēs, kurās aktieri diskutē par Latvijas neatkarības cīņu vēsturisko kontekstu un pretrunīgo norisi, akcentējot izšķirošos notikumus brīvas Latvijas izveidē.

Tie notiek, pateicoties cilvēku izvēlēm, ideāliem, ticībai un gatavībai upurēt kopēja labuma vārdā. Tieši cilvēks un cilvēcība ir stāsta pamatā.

"Lai saprastu, kas ir tas, kas mudina patriotu darīt patriotiskās darbības, vispirms bija jānoskaidro, kas ir tas cilvēks, kas stāv aiz kaut kādas patriotiskas rīcības, kas ir tas, kas viņu motivē," stāstīja izrādes režisore Anta Priedīte.

Izrādes scenāriju režisore Anta Priedīte veidojusi kopā ar vēsturnieku Kārli Silu un pašiem aktieriem, kuru vidū arī vairāki Valmieras skolu audzēkņi. Viņu atmiņu stāsti par bērnību un vecvecākiem, kuri piedzīvojuši kara laiku, izskan vairākās izrādes epizodēs.

"Tas viss ir noticis ar mūsējiem, ar savējiem, un tas stāsts uzreiz kļūst tuvāks arī skatītājiem, mūsuprāt, un tas ir pats galvenais, ka viņi to sajūt, nevis, ka vienkārši mēs atstāstām vēsturi kā grāmatās, lasot par svešiniekiem, bet tas stāsts ir par mums pašiem," stāstīja Valmieras Viestura vidusskolas audzēkne Nikija Krivāne.

"Stāsts par Latviju, par mūsu vēsturi nevar nebūt personisks, tads viņš ir jebkurā gadījumā. It kā mēs stāstam par kaut kādu senu vēsturi, kas principā attiecas uz manu omi, kura taču tepat vēl nesen bija," atzina aktrise Karīna Tatarinova.

Īpašu uzmanību izrāde pievērš arī Cēsu pulka Skolnieku rotas jauniešiem, kuri brīvprātīgi izdarīja izvēli pievienoties savas zemes aizstāvjiem. Viņu stāstu papildina mūzika, kurai kā pirms simt gadiem, tā arī šodien ir sociāla un vienojoša funkcija.

"Es jau kopš bērnības ļoti interesējos par šiem visiem notikumiem," atzina izrādes mūzikas autors Juris Kaukulis.

“Man patika īpaši lasīt divas grāmatas par Latvijas atbrīvošanas kara vēsturi - pirmo un otro daļu, un tur tieši bija par šīm kaujām daudz rakstīts. Un tad bija šī iespēja, ar to visu bagāžu, kas man ir,” sacīja Kaukulis.

Skolas telpas par izrādes norises vietu nav izvēlētas nejauši, jo tieši mācību iestādēs kara laikā mitinājās un tika aprūpēti karavīri.

Arī Cēsu pulka Skolnieku rotas štābs atradās bijušajā Cēsu proģimnāzijā. Turklāt, kā uzsver režisore, ļaujot jauniešiem spēlēt viņiem ierastajā vidē, skolēni ir īstāki, bet skatītāji - viņus labāk sadzird.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji