Lai sveiktu Latvijas iedzīvotājus mūsu valsts 99. dzimšanas dienā, radīts videodzejolis, kurā dokumentēti dažāda vecuma, profesiju un interešu Latvijas cilvēki viņu dzimšanas dienās. Apkopotie dokumentālie kadri savīti ar Edgara Šubrovska dzejoli par dzimšanas dienām.
Ideja un režija: Eva Johansone
Operators un montāžas režisors: Aleksandrs Okonovs
Dzejolis un muzikālais audekls: Edgars Šubrovskis
Balss: Ilga Reizniece
Atdzejojums angļu valodā: Laura Ziemele
Dzimšanas dienu varoņi: Līga Neilande, Ojārs Feldbergs, Selma, Ivars Brediks, Guna Zariņa, Ilmārs un Velta Blauzdes, Zane Eniņa
Fotogrāfs: Ģirts Raģelis
Paldies: Paulai Kuzminai, Jurģim Tūbelim, Vandai Daukstai, Laurai Feldbergai, Maijai Kālei
Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Zane vienatnē izceļojusi visu pasauli. Redzējusi pingvīnus Antarktīdā, piedzīvojusi gan prieka, gan vientulīgus pārdomu brīžus Latīņamerikā, Aļaskā, Indonēzijā, Filipīnās, Santjago ceļā u.c. Savu četrdesmito dzimšanas dienu svin kopā ar mīļajiem, talkojot dzimtas mājās un cienājot draugus ar rudens veltēm. Viesiem viņa jubilejā lūdz nodziedāt 40 dziesmas, kas izskan mājiņā meža vidū.
Zane pēc brīnišķīgajām pasaules krāsām īpaši novērtē Latvijas pelēko miglu, kas jauc robežas: „No manas līdz Latvijas dzimšanas dienai ir pārdomu, miera un miglas laiks, tas man ir vismīļākais. Laiks, kad apstāties un novērtēt to, kas mums ir. Auglīga zeme, skaņa valoda, tīrs ūdens, svaigs gaiss, savi cilvēki – tas nav pašsaprotami. Tāpat kā brīvība doties prom un brīvība pārnākt mājās. Paust, ko jūtam. Teikt, ko domājam. Strādāt. Radīt. Mīlēt. Smieties un dzīvot no sirds.”Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Zane vienatnē izceļojusi visu pasauli. Redzējusi pingvīnus Antarktīdā, piedzīvojusi gan prieka, gan vientulīgus pārdomu brīžus Latīņamerikā, Aļaskā, Indonēzijā, Filipīnās, Santjago ceļā u.c. Savu četrdesmito dzimšanas dienu svin kopā ar mīļajiem, talkojot dzimtas mājās un cienājot draugus ar rudens veltēm. Viesiem viņa jubilejā lūdz nodziedāt 40 dziesmas, kas izskan mājiņā meža vidū.
Zane pēc brīnišķīgajām pasaules krāsām īpaši novērtē Latvijas pelēko miglu, kas jauc robežas: „No manas līdz Latvijas dzimšanas dienai ir pārdomu, miera un miglas laiks, tas man ir vismīļākais. Laiks, kad apstāties un novērtēt to, kas mums ir. Auglīga zeme, skaņa valoda, tīrs ūdens, svaigs gaiss, savi cilvēki – tas nav pašsaprotami. Tāpat kā brīvība doties prom un brīvība pārnākt mājās. Paust, ko jūtam. Teikt, ko domājam. Strādāt. Radīt. Mīlēt. Smieties un dzīvot no sirds.”Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Zane vienatnē izceļojusi visu pasauli. Redzējusi pingvīnus Antarktīdā, piedzīvojusi gan prieka, gan vientulīgus pārdomu brīžus Latīņamerikā, Aļaskā, Indonēzijā, Filipīnās, Santjago ceļā u.c. Savu četrdesmito dzimšanas dienu svin kopā ar mīļajiem, talkojot dzimtas mājās un cienājot draugus ar rudens veltēm. Viesiem viņa jubilejā lūdz nodziedāt 40 dziesmas, kas izskan mājiņā meža vidū.
Zane pēc brīnišķīgajām pasaules krāsām īpaši novērtē Latvijas pelēko miglu, kas jauc robežas: „No manas līdz Latvijas dzimšanas dienai ir pārdomu, miera un miglas laiks, tas man ir vismīļākais. Laiks, kad apstāties un novērtēt to, kas mums ir. Auglīga zeme, skaņa valoda, tīrs ūdens, svaigs gaiss, savi cilvēki – tas nav pašsaprotami. Tāpat kā brīvība doties prom un brīvība pārnākt mājās. Paust, ko jūtam. Teikt, ko domājam. Strādāt. Radīt. Mīlēt. Smieties un dzīvot no sirds.”Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Ojārs 70. jubileju, protams, svin Pedvālē, savā brīvdabas mākslas muzejā. Te viņš stāda akmeņus un rada skulptūras, kas materializējas poētiskās formās. Tēlnieks dzimšanas dienā sarīkojis performanci, kas vienlaicīgi norisinās gan Pedvālē, gan Minesotā. Paralēli notiek sveikšana, spēlē orķestrītis, tumši zilajās debesīs dzimst uguņošana. Nav galdu, tikai jubilejas kliņģeris, lietus, daba un viesi, kuri mīl tēlnieku un viņa 70 gadu laikā paveikto. Ojārs daudz pēta mākslas un dabas mijiedarbību, smeļas iedvesmu no ainavas: "Bieži mēdzu pastaigājoties priecāties un sajust Latvijas ainavu. Šīs sajūtas raisa manī brīvas domas un vēlmi radīt sev un Latvijai."Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Ojārs 70. jubileju, protams, svin Pedvālē, savā brīvdabas mākslas muzejā. Te viņš stāda akmeņus un rada skulptūras, kas materializējas poētiskās formās. Tēlnieks dzimšanas dienā sarīkojis performanci, kas vienlaicīgi norisinās gan Pedvālē, gan Minesotā. Paralēli notiek sveikšana, spēlē orķestrītis, tumši zilajās debesīs dzimst uguņošana. Nav galdu, tikai jubilejas kliņģeris, lietus, daba un viesi, kuri mīl tēlnieku un viņa 70 gadu laikā paveikto. Ojārs daudz pēta mākslas un dabas mijiedarbību, smeļas iedvesmu no ainavas: "Bieži mēdzu pastaigājoties priecāties un sajust Latvijas ainavu. Šīs sajūtas raisa manī brīvas domas un vēlmi radīt sev un Latvijai."Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Ojārs 70. jubileju, protams, svin Pedvālē, savā brīvdabas mākslas muzejā. Te viņš stāda akmeņus un rada skulptūras, kas materializējas poētiskās formās. Tēlnieks dzimšanas dienā sarīkojis performanci, kas vienlaicīgi norisinās gan Pedvālē, gan Minesotā. Paralēli notiek sveikšana, spēlē orķestrītis, tumši zilajās debesīs dzimst uguņošana. Nav galdu, tikai jubilejas kliņģeris, lietus, daba un viesi, kuri mīl tēlnieku un viņa 70 gadu laikā paveikto. Ojārs daudz pēta mākslas un dabas mijiedarbību, smeļas iedvesmu no ainavas: "Bieži mēdzu pastaigājoties priecāties un sajust Latvijas ainavu. Šīs sajūtas raisa manī brīvas domas un vēlmi radīt sev un Latvijai."Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Ojārs 70. jubileju, protams, svin Pedvālē, savā brīvdabas mākslas muzejā. Te viņš stāda akmeņus un rada skulptūras, kas materializējas poētiskās formās. Tēlnieks dzimšanas dienā sarīkojis performanci, kas vienlaicīgi norisinās gan Pedvālē, gan Minesotā. Paralēli notiek sveikšana, spēlē orķestrītis, tumši zilajās debesīs dzimst uguņošana. Nav galdu, tikai jubilejas kliņģeris, lietus, daba un viesi, kuri mīl tēlnieku un viņa 70 gadu laikā paveikto. Ojārs daudz pēta mākslas un dabas mijiedarbību, smeļas iedvesmu no ainavas: "Bieži mēdzu pastaigājoties priecāties un sajust Latvijas ainavu. Šīs sajūtas raisa manī brīvas domas un vēlmi radīt sev un Latvijai."Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Pagājušo dzimšanas dienu Guna svinēja, spēlējot titullomu “Mēdejas” pirmizrādē. Šogad dzimšanas dienas vakaru viņa pavada uz skatuves Jaunā Rīgas teātra izrādē “Divpadsmit krēsli”. Aktieriem svētki un brīvdienas bieži norit uz skatuves. Pēc izrādes, turpat teātrī, pulcējas kolēģi, kuri tikko notīrījuši grimu, režisors un teātra darbinieki, lai sveiktu gaviļnieci. Klusināti nodzied apsveikuma dziesmu, kas pēc nupat nospēlētās izrādes jaudas, skan tik harmoniski un personīgi. Teātra pagaidu telpas vēl nav iemantojušas mājīgu gaisotni, taču kliņģeris, uzkodas un vēlējumi ir svarīgāki: “Kad daudz strādāts, ir jauki tā nesankcionēti svinēt. Man patīk, kad visi ne no šā, ne no tā, sanāk un sākas dzimšanas dienas svinības,” stāsta Guna, kura šogad 18. novembrī saņems Triju Zvaigžņu ordeni.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Pagājušo dzimšanas dienu Guna svinēja, spēlējot titullomu “Mēdejas” pirmizrādē. Šogad dzimšanas dienas vakaru viņa pavada uz skatuves Jaunā Rīgas teātra izrādē “Divpadsmit krēsli”. Aktieriem svētki un brīvdienas bieži norit uz skatuves. Pēc izrādes, turpat teātrī, pulcējas kolēģi, kuri tikko notīrījuši grimu, režisors un teātra darbinieki, lai sveiktu gaviļnieci. Klusināti nodzied apsveikuma dziesmu, kas pēc nupat nospēlētās izrādes jaudas, skan tik harmoniski un personīgi. Teātra pagaidu telpas vēl nav iemantojušas mājīgu gaisotni, taču kliņģeris, uzkodas un vēlējumi ir svarīgāki: “Kad daudz strādāts, ir jauki tā nesankcionēti svinēt. Man patīk, kad visi ne no šā, ne no tā, sanāk un sākas dzimšanas dienas svinības,” stāsta Guna, kura šogad 18. novembrī saņems Triju Zvaigžņu ordeni.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena!
Malvīnes dzimšanas diena ir ceriņu laikā, tādēļ viņa pagalmā saaicina sev tuvos cilvēkus. Jubilāres košums redzams ne tikai viņas darinātajos tērpos un rotās, bet arī svētku galda noformējumā. Krāsas, maija mēneša noskaņa un pasakaini tēli iesprūk arī draugu sarunās. Gaišā vakara prieks mijas ar sarunām par filmām, dizainu un sportošanu. Malvīne katru savu modes kolekciju velta tematam, kas rūp pašai - geju un lesbiešu tiesības, sieviešu vienlīdzība, citādā pieņemšana, sevis pilnveidošana. "Esmu ļoti laimīga un pateicīga dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā. Vissvarīgākā noteikti man ir sajūta būt brīvai. Būt brīvai darīt un teikt to, kas man sakāms un darāms. Te varu justies droši arī brīžos, kad mans viedoklis nesakritīs ar "lielo" viedokli. Visbiedējošākā man šķiet nebrīve un tikai viena neapstrīdama patiesība, kā tas bijis okupācijas gados. Esmu laimīga, ka varu dzīvot šodienas Latvijā.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena!
Malvīnes dzimšanas diena ir ceriņu laikā, tādēļ viņa pagalmā saaicina sev tuvos cilvēkus. Jubilāres košums redzams ne tikai viņas darinātajos tērpos un rotās, bet arī svētku galda noformējumā. Krāsas, maija mēneša noskaņa un pasakaini tēli iesprūk arī draugu sarunās. Gaišā vakara prieks mijas ar sarunām par filmām, dizainu un sportošanu. Malvīne katru savu modes kolekciju velta tematam, kas rūp pašai - geju un lesbiešu tiesības, sieviešu vienlīdzība, citādā pieņemšana, sevis pilnveidošana. "Esmu ļoti laimīga un pateicīga dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā. Vissvarīgākā noteikti man ir sajūta būt brīvai. Būt brīvai darīt un teikt to, kas man sakāms un darāms. Te varu justies droši arī brīžos, kad mans viedoklis nesakritīs ar "lielo" viedokli. Visbiedējošākā man šķiet nebrīve un tikai viena neapstrīdama patiesība, kā tas bijis okupācijas gados. Esmu laimīga, ka varu dzīvot šodienas Latvijā.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena!
Malvīnes dzimšanas diena ir ceriņu laikā, tādēļ viņa pagalmā saaicina sev tuvos cilvēkus. Jubilāres košums redzams ne tikai viņas darinātajos tērpos un rotās, bet arī svētku galda noformējumā. Krāsas, maija mēneša noskaņa un pasakaini tēli iesprūk arī draugu sarunās. Gaišā vakara prieks mijas ar sarunām par filmām, dizainu un sportošanu. Malvīne katru savu modes kolekciju velta tematam, kas rūp pašai - geju un lesbiešu tiesības, sieviešu vienlīdzība, citādā pieņemšana, sevis pilnveidošana. "Esmu ļoti laimīga un pateicīga dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā. Vissvarīgākā noteikti man ir sajūta būt brīvai. Būt brīvai darīt un teikt to, kas man sakāms un darāms. Te varu justies droši arī brīžos, kad mans viedoklis nesakritīs ar "lielo" viedokli. Visbiedējošākā man šķiet nebrīve un tikai viena neapstrīdama patiesība, kā tas bijis okupācijas gados. Esmu laimīga, ka varu dzīvot šodienas Latvijā.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Pagājušo dzimšanas dienu Guna svinēja, spēlējot titullomu “Mēdejas” pirmizrādē. Šogad dzimšanas dienas vakaru viņa pavada uz skatuves Jaunā Rīgas teātra izrādē “Divpadsmit krēsli”. Aktieriem svētki un brīvdienas bieži norit uz skatuves. Pēc izrādes, turpat teātrī, pulcējas kolēģi, kuri tikko notīrījuši grimu, režisors un teātra darbinieki, lai sveiktu gaviļnieci. Klusināti nodzied apsveikuma dziesmu, kas pēc nupat nospēlētās izrādes jaudas, skan tik harmoniski un personīgi. Teātra pagaidu telpas vēl nav iemantojušas mājīgu gaisotni, taču kliņģeris, uzkodas un vēlējumi ir svarīgāki: “Kad daudz strādāts, ir jauki tā nesankcionēti svinēt. Man patīk, kad visi ne no šā, ne no tā, sanāk un sākas dzimšanas dienas svinības,” stāsta Guna, kura šogad 18. novembrī saņems Triju Zvaigžņu ordeni.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Pagājušo dzimšanas dienu Guna svinēja, spēlējot titullomu “Mēdejas” pirmizrādē. Šogad dzimšanas dienas vakaru viņa pavada uz skatuves Jaunā Rīgas teātra izrādē “Divpadsmit krēsli”. Aktieriem svētki un brīvdienas bieži norit uz skatuves. Pēc izrādes, turpat teātrī, pulcējas kolēģi, kuri tikko notīrījuši grimu, režisors un teātra darbinieki, lai sveiktu gaviļnieci. Klusināti nodzied apsveikuma dziesmu, kas pēc nupat nospēlētās izrādes jaudas, skan tik harmoniski un personīgi. Teātra pagaidu telpas vēl nav iemantojušas mājīgu gaisotni, taču kliņģeris, uzkodas un vēlējumi ir svarīgāki: “Kad daudz strādāts, ir jauki tā nesankcionēti svinēt. Man patīk, kad visi ne no šā, ne no tā, sanāk un sākas dzimšanas dienas svinības,” stāsta Guna, kura šogad 18. novembrī saņems Triju Zvaigžņu ordeni.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir Latvijas dzimšanas diena!
Pagājušo dzimšanas dienu Guna svinēja, spēlējot titullomu “Mēdejas” pirmizrādē. Šogad dzimšanas dienas vakaru viņa pavada uz skatuves Jaunā Rīgas teātra izrādē “Divpadsmit krēsli”. Aktieriem svētki un brīvdienas bieži norit uz skatuves. Pēc izrādes, turpat teātrī, pulcējas kolēģi, kuri tikko notīrījuši grimu, režisors un teātra darbinieki, lai sveiktu gaviļnieci. Klusināti nodzied apsveikuma dziesmu, kas pēc nupat nospēlētās izrādes jaudas, skan tik harmoniski un personīgi. Teātra pagaidu telpas vēl nav iemantojušas mājīgu gaisotni, taču kliņģeris, uzkodas un vēlējumi ir svarīgāki: “Kad daudz strādāts, ir jauki tā nesankcionēti svinēt. Man patīk, kad visi ne no šā, ne no tā, sanāk un sākas dzimšanas dienas svinības,” stāsta Guna, kura šogad 18. novembrī saņems Triju Zvaigžņu ordeni.Katra Latvijas dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Ivars savu dzimšanas dienu nesvin. Tam nav īpašu iemeslu, bēdu vai sakritību. Vienkārši nav svinētājs. Retu reizi gan kādu apaļu ciparu atzīmē, bet pārsvarā tā ir parasta diena. Tikai kolēģi arhitektu birojā saorganizē kādu gardumu. Visbiežāk dzimšanas dienu Ivars pavada dabā, jo viņš aizrāvies ar putnu vērošanu. Arī šajā fotogrāfijā Ivars ieklausās putnu skaņās. Tie straumēm dodas prom uz dienvidiem. Viņš putnus vēro, gredzeno, fotogrāfē, dalās ar attēliem un informāciju ar citiem. Putnu vērošana ir viņa mīļākā nodarbe dzimšanas dienā, jo tā iekrīt rudenī. Tam gan vajadzīgs laiks, to Ivars ļoti novērtē: “Lielākā brīvība brīvā valstī ir laiks. Man ir laiks savām domām un citām lietām. Nav jānodarbojas ar pašsaprotamu lietu slēpšanu, centieniem palikt pelēcībā. To gan var darīt, bet aiz brīvas gribas. Jā, laiku var reducēt uz gribu.”Katra Latvijas dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Ivars savu dzimšanas dienu nesvin. Tam nav īpašu iemeslu, bēdu vai sakritību. Vienkārši nav svinētājs. Retu reizi gan kādu apaļu ciparu atzīmē, bet pārsvarā tā ir parasta diena. Tikai kolēģi arhitektu birojā saorganizē kādu gardumu. Visbiežāk dzimšanas dienu Ivars pavada dabā, jo viņš aizrāvies ar putnu vērošanu. Arī šajā fotogrāfijā Ivars ieklausās putnu skaņās. Tie straumēm dodas prom uz dienvidiem. Viņš putnus vēro, gredzeno, fotogrāfē, dalās ar attēliem un informāciju ar citiem. Putnu vērošana ir viņa mīļākā nodarbe dzimšanas dienā, jo tā iekrīt rudenī. Tam gan vajadzīgs laiks, to Ivars ļoti novērtē: “Lielākā brīvība brīvā valstī ir laiks. Man ir laiks savām domām un citām lietām. Nav jānodarbojas ar pašsaprotamu lietu slēpšanu, centieniem palikt pelēcībā. To gan var darīt, bet aiz brīvas gribas. Jā, laiku var reducēt uz gribu.”Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Viņi savas dzimšanas dienas svin kopā, jo abi liepājnieki dzimuši oktobrī. Velta un Ilmārs satikās un iemīlējās 1952. gadā Sibīrijā, pie Irtišas upes. Jaunība pagāja izsūtījumā, kur viņi smagi strādāja. Tur arī apprecējās un pasaulē nāca dēls. Ciemiņu nav daudz, jo namiņš neliels, taču visi sanākušie daudzbalsīgi dzied tā, ka trīc logu rūtis un pasniedz viens otram uz galda sarūpētos gardumus. Velta, sirsnīgi saņēmusi aiz rokas Ilmāru, dalās atmiņās, cik ļoti grūti laiki kopā pārciesti, kā lielā salā briduši satinušies lakatos, lai viņus abus sarakstītu kā vīru un sievu, kā priecājušies doties pēc izsūtījuma atpakaļ uz Latviju. Abi jubilāri stāsta, kā darbojušies represēto biedrībā, kā mazbērni viņus iepriecina. Veltai dzimšanas dienā daudz stāstāms un vēlējums mums visiem izskan emocionāli: "Cik labi, ka Latvija tagad brīva! Cerams, ka vairs neviena Latvijas cilvēka jaunība nebūs tā sabojāta". Abi liepājnieki saskatās un aicina vedeklu uzsākt jaunu dziesmu, tādu priecīgāku, varbūt "Bēdu, manu lielu bēdu".
FOTO: Aleksandrs OkonovsKatra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Viņi savas dzimšanas dienas svin kopā, jo abi liepājnieki dzimuši oktobrī. Velta un Ilmārs satikās un iemīlējās 1952. gadā Sibīrijā, pie Irtišas upes. Jaunība pagāja izsūtījumā, kur viņi smagi strādāja. Tur arī apprecējās un pasaulē nāca dēls. Ciemiņu nav daudz, jo namiņš neliels, taču visi sanākušie daudzbalsīgi dzied tā, ka trīc logu rūtis un pasniedz viens otram uz galda sarūpētos gardumus. Velta, sirsnīgi saņēmusi aiz rokas Ilmāru, dalās atmiņās, cik ļoti grūti laiki kopā pārciesti, kā lielā salā briduši satinušies lakatos, lai viņus abus sarakstītu kā vīru un sievu, kā priecājušies doties pēc izsūtījuma atpakaļ uz Latviju. Abi jubilāri stāsta, kā darbojušies represēto biedrībā, kā mazbērni viņus iepriecina. Veltai dzimšanas dienā daudz stāstāms un vēlējums mums visiem izskan emocionāli: "Cik labi, ka Latvija tagad brīva! Cerams, ka vairs neviena Latvijas cilvēka jaunība nebūs tā sabojāta". Abi liepājnieki saskatās un aicina vedeklu uzsākt jaunu dziesmu, tādu priecīgāku, varbūt "Bēdu, manu lielu bēdu".
FOTO: Aleksandrs OkonovsKatra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Gundegas dzimšanas dienas galds ir tas, ko klājusi citiem. Darba dienas beigās, siltā jūnija vakarā, Gundega dzimšanas dienā kopā ar kolēģiem laimīga un gandarīta izdzer šampanieša glāzi. Viņa visbiežāk iepriecina citus, klājot vienus no krāšņākajiem galdiem Latvijā, Eiropā un pat pasaulē. Par savām gastronomiskajām performancēm viņa saņem pasaules godalgas un skandina Latvijas vārdu pasaulē. Gundegas meistarība, izdoma un darbaspējas pārsteidz pat rūdītākos kultūras pasākumu organizatorus pasaulē. Latvija viņai nozīmē iespēju savu talantu un idejas īstenot par visiem simts! Gundegu mājās vienmēr gaida ģimene, kas atbalsta un saprot: "Svinēšu 18. novembri, jo man ļoti svarīgi piederības sajūtu un sakņu sajūtu nodot bērniem. Lidot spēj tikai tie, kuriem ir saknes!"Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Gundegas dzimšanas dienas galds ir tas, ko klājusi citiem. Darba dienas beigās, siltā jūnija vakarā, Gundega dzimšanas dienā kopā ar kolēģiem laimīga un gandarīta izdzer šampanieša glāzi. Viņa visbiežāk iepriecina citus, klājot vienus no krāšņākajiem galdiem Latvijā, Eiropā un pat pasaulē. Par savām gastronomiskajām performancēm viņa saņem pasaules godalgas un skandina Latvijas vārdu pasaulē. Gundegas meistarība, izdoma un darbaspējas pārsteidz pat rūdītākos kultūras pasākumu organizatorus pasaulē. Latvija viņai nozīmē iespēju savu talantu un idejas īstenot par visiem simts! Gundegu mājās vienmēr gaida ģimene, kas atbalsta un saprot: "Svinēšu 18. novembri, jo man ļoti svarīgi piederības sajūtu un sakņu sajūtu nodot bērniem. Lidot spēj tikai tie, kuriem ir saknes!"Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Gundegas dzimšanas dienas galds ir tas, ko klājusi citiem. Darba dienas beigās, siltā jūnija vakarā, Gundega dzimšanas dienā kopā ar kolēģiem laimīga un gandarīta izdzer šampanieša glāzi. Viņa visbiežāk iepriecina citus, klājot vienus no krāšņākajiem galdiem Latvijā, Eiropā un pat pasaulē. Par savām gastronomiskajām performancēm viņa saņem pasaules godalgas un skandina Latvijas vārdu pasaulē. Gundegas meistarība, izdoma un darbaspējas pārsteidz pat rūdītākos kultūras pasākumu organizatorus pasaulē. Latvija viņai nozīmē iespēju savu talantu un idejas īstenot par visiem simts! Gundegu mājās vienmēr gaida ģimene, kas atbalsta un saprot: "Svinēšu 18. novembri, jo man ļoti svarīgi piederības sajūtu un sakņu sajūtu nodot bērniem. Lidot spēj tikai tie, kuriem ir saknes!"Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Selma savu dzimšanas dienu svin draugu logā. Šoreiz visi kopā rada košas glezniņas un ēd torti. Neviltotā sajūsmā bērni kopā ar jubilāri izsaiņo dāvanas. Selmas mamma Maija parūpējusies, lai visiem pietiktu radošo nodarbju un svētku cienasta. Mazajai jubilārei novembris ir svētku mēnesis, jo abām viņas valstīm ir dzimšanas idena - Latvijai, kas ir mammas dzimtene un Marokai, kas ir tēta dzimtene - 18. novembrī ir neatkarības diena. To viņa svinēs kopā ar radiem, ēdot sarkanbaltsarkanu siļķi kažokā, kas ir Selmas tēta Jūnija mīļākais latviešu tradicionālais ēdiens. Selmas domas par to, cik svarīgs ir miers pasaulē, ceļas no viņas sarunām ar vecvecmāmiņu, kura bērnībā piedzīvojusi karu. Marokas vecvecāki bērnības stāstos kara tēma neievijas, taču arī Maroka izcīnīja savu neatkarību no Francijas 1956. gada 18. novembrī, līdz ar to Selmas18. novembris ir divkārši svētki.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena! Selma savu dzimšanas dienu svin draugu logā. Šoreiz visi kopā rada košas glezniņas un ēd torti. Neviltotā sajūsmā bērni kopā ar jubilāri izsaiņo dāvanas. Selmas mamma Maija parūpējusies, lai visiem pietiktu radošo nodarbju un svētku cienasta. Mazajai jubilārei novembris ir svētku mēnesis, jo abām viņas valstīm ir dzimšanas idena - Latvijai, kas ir mammas dzimtene un Marokai, kas ir tēta dzimtene - 18. novembrī ir neatkarības diena. To viņa svinēs kopā ar radiem, ēdot sarkanbaltsarkanu siļķi kažokā, kas ir Selmas tēta Jūnija mīļākais latviešu tradicionālais ēdiens. Selmas domas par to, cik svarīgs ir miers pasaulē, ceļas no viņas sarunām ar vecvecmāmiņu, kura bērnībā piedzīvojusi karu. Marokas vecvecāki bērnības stāstos kara tēma neievijas, taču arī Maroka izcīnīja savu neatkarību no Francijas 1956. gada 18. novembrī, līdz ar to Selmas18. novembris ir divkārši svētki.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. "Nesen aizgāju no darba operā, kur nostrādāju 20 gadus par frizūru un grima mākslinieci", skaistā, mierīgā balsī pie svētku galda stāsta Vivita. Pēdējās divas desmitgades paskrējušas mākslinieciskā steigā, taču pārņēmusi sajūta, ka laiks pašizaugsmei un dziļākiem iekšējiem meklējumiem. Parādījušies jauni apvāršņi: darbs pie filmām un kabarē, pārcelšanās uz jaunu radošo telpu, galvenās grima mākslinieces pienākumi simtgades filmā "Mērijas ceļojums"darbs starptautiskā uzņēmumā. Dzimšanas dienu Vivita svin mierīgi, jo izveidojusies tradīcija, ka viņa lielāku balli rīko ik pa 12 gadiem: "Atceros, kā jaunībā līdz rīta gaismai lasījām dzeju, dziedājām, spēlējām spēles. Šogad mierīgāk, tas varbūt simboliski, jo svarīgi ieklausīties sevī, doties atpakaļ dziļumā pie sevis - patiesā, noturēties uz sava ceļa. Tikai no dziļumā esošiem, patiesiem un apzinātiem cilvēkiem mūsu valsts kļūst stiprāka."Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Emīlam tikko apritēja 30! Priecīgs un nosalis viņš dodas svētku pusdienās kopā ar ģimeni. Ikdienā viņš ir mūzikas skolotājs Juglas vidusskolā, ne-ikdienā aizraujas ar elektronisko mūziku, šobrīd raksta jaunu skanisko materiālu kopā ar pagrīdes grupu Origo Boys. Dzimšanas dienas viņam ir atskaites punkts: “Pirms dzimšanas dienas pārņēma nostaļģija. Bērnībā domāju, ka savos 30 būšu pieaugušais ar māju, automašīnu, bērniem. Kaut kādā ziņā esmu pieaudzis, jo nevēlos kaut ko konkrētu. Neesmu no tiem, kuri ierauga krītošu zvaigzni vai pārbrauc pirmo reizi pār tiltu, uzreiz ievēlas konkrētu lietu. Es priecājos par laimīgiem brīžiem, ceru, ka vecumdienās nebūšu vecs krapālis, bet laimīgs cilvēks!“Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena.
Līga saviem mīļajiem dzimšanas dienā uzdāvināja pašradītu dejas izrādi. Radošais process bija ilgs, un apjomīgs. Šoreiz viņa ieklausījas draugu ieteikumos par mūzikas izvēli, tēmām, dejas stāsta attīstību. Divus mēnešus pirms svētku dienas, horeogrāfe pavadīja steigā, skriešanā un plānošanā. Pirmizrāde dzimšanas dienā ir diezgan emocionāls notikums: “Biju ļoti satraukusies, atzīšos, ka dzimšanas dienas vakarā biju ļoti nogurusi. Ieguldītās pūles nenožēloju, patiešām baudu to, ka gandrīz dekādi varu strādāt neatkarīgi, īstenojot savas idejas. Skatītāji pēdējās trīs izrādes pavadīja ar stāvovācijām. Man kā māksliniecei tas nozīmē daudz.” Šogad janvārī Līga piepildīs sapni, uzkāps Kilimandžaro kalnā. Simtgadi iesāks ar Āfrikas augstākās virsotnes iekarošanu.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Marta savu dzimšanas dienas rītu pavadīja Liepājas Simfoniskā orķestra mēģinājumā. Konfektes tika iemainītas pret apsveikuma dziesmiņu kolēģu izpildījumā. Dienas vidū viņa nolēma sevi palutināt, tādēļ aši devās uz kafejnīcu, lai tiktu pie savas visiecienītākās banānu - šokolādes kūkas. Diezgan ironiski, bet vakarā viņa piedalījās divu citu Latvijai nozīmīgu jubilāru cildināšanā. Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" klausītāji klātienē un radio tiešraidē varēja baudīt Valsts akadēmiskā kora "Latvija" 75 gadu un komponista Ērika Ešenvalda 40 gadu jubilejas koncertu. Daudzi nemaz nenojauta, ka šīm divām dzimšanas dienām pievienojas vēl trešā - Martas! Viņa vakaru pavadīja pie sitaminstrumentiem, diriģenta Māra Sirmā vadībā. Vēlu vakarā, pēc skaistajiem pirmatskaņojumiem, Marta kopā ar ģimeni vēl paguva aiziet vakariņās: "Parasti svētku festivālu nerīkoju, bet tas ir jauks iemesls, lai satiktos ar ģimeni", atzīst mūziķe.Katra Latvijas cilvēka dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Mairita savu dzimšanas dienu pavada transporta loģistikas uzņēmumā Rīgā, kur strādā par biroja administratori. Viņa šodien smaidīga un sapucējusies. Uz galda pašcepta medus torte, kas sarūpēta kolēģiem, taču šodien tā pa īstam nesvin. Lielā balle būs nedēļas nogalē, kad dosies uz Latgali. Tikai tad, kad sapulcējas visi kopā, ir īstā dzimšanas dienas sajūta. Mairitai ir māsa un trīs brāļi, kuri kopā ar vecākiem rada to sirsnīgo sajūtu, kad gribas klāt lielu galdu. Lai kas arī notiktu, ģimene un cilvēki apkārt ir vissvarīgākie: “Man gribētos, lai Latvijas simtgadē mēs vairāk parūpētos viens par otru. Kas gan valstij var būt svarīgāks par Latvijas cilvēkiem? Ne jau uguņošanā tas prieks, bet, tanī, ka varam palīdzēt līdzcilvēkiem slimnīcās, aprūpes namos. Novēlu mums visiem labu veselību!”
Galvenajā lomā: Mairita Rakstiņa
Foto: Ģirts Raģelis
Pierakstīja: Eva Johansone
