Kalendārs

Filma “Dvēseļu putenis” atspoguļo latviešu tautas cīņu par neatkarību un to, ka Latvijas valsts esamība nav pašsaprotama. Filma izved cauri vēsturiskajiem notikumiem, padarot tos par personīgo pieredzi.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra organizēts "Baltijas simfoniskais festivāls" - Baltijas valstu orķestru kopkoncerts. Festivāls ir nenovērtējams kultūras vēstnieks triju Baltijas valstu sadarbībā.

Koncertuzvedumu cikls "Latvijas Gredzens" četros konceptuāli atšķirīgos veidos izstāstījis, izdziedājis, izspēlējis un izdejojis katram novadam svarīgo un raksturīgo, atklājot atšķirīgo identitāti, kas dziļi iesakņojusies tur mītošos cilvēkos, valodā un kultūrtelpā. Šis būs stāsts par Rīgu.

Latvijas valsts simtgadē Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Mājaslapa audio-gramata.lv piedāvā iepazīt latviešu literatūras klasiķu biogrāfijas un nozīmīgākos daiļdarbus audioieraksts ikvienam interesentam bez maksas.

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā Dabas muzejā atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija „Botānika un mikoloģija”. Tajā interaktīvā un estētiski pievilcīgā veidā iespējams izzināt Latvijas augu un sēņu sugu daudzveidību, kā arī iepazīt Latvijai raksturīgākos biotopus – mežu, pļavu un purvu.

Ikviens aicināts bagātināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktu Latvijas valsts simtgadē.

347 m2 plaša telpa starptautiskajā lidostā “Rīga” ar mērķi uzrunāt lidostas un Latvijas viesus, sniedzot pirmo iespaidu par Latviju kā daudzpusīgu, modernu, inovatīvu un uz attīstību orientētu Eiropas valsti.

Iepazīt Avotu ielas cilvēkus ir pavisam vienkārši – to var izdarīt, piesekojot Avotu ielas cilvēku sociālo tīklu profiliem. Tas regulāri starp draugu selfijiem un ceļojumu bildēm, slavenību jaunajiem mājdzīvniekiem un vakariņu šķīvjiem ļaus pamanīt arī kādu no mums – Avotu ielas cilvēkiem.

No 2018. gada 4. maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, apskatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts”. Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji.

Alekseja Ščerbaka luga „Balta vārna melnā krāsā” ieguvusi 1. vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne) satikšanās” (2017).

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā jauns, atraktīvs pilsētvides objekts, godinot ārstus, kas devuši lielu ieguldījumu Latvijas sabiedrības ārstniecībā un attīstībā. Objekta izveide turpināsies arī pēc Latvijas simtās gadadienas - līdz brīdim, kad slavas alejā būs uzņemti 100 izcili ārsti.

Izstādē “Kur gūšu Latvijas spēku?”(A.Brigadere) caur četru cilvēku - Ivandes Kaijas, Mērijas Grīnbergas, Klāras Kalniņas, Martas Celmiņas likteņstāstiem tiek iepazītas jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas.

Šīs ekspozīcijas mērķis ir godināt un popularizēt Latvijas olimpiešus un paralimpiešus un viņu ieguldījumu olimpiskajā kustībā.

Savu simtgadi šogad atzīmē Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Universitāte, Latvijas Nacionālā opera un balets un citas institūcijas.

Latvijas Kara muzeja ekspozīcija “Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920” ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.

Atzīmējot 100 gadus kopš uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" pirmsākumiem 1919. gada sākumā, visa 2019. gada garumā ir gaidāmi jubilejai veltīti izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi.

Ekspozīcija atspoguļo Latvijas Nacionālā teātra daudzveidīgo vēsturisko un māksliniecisko mantojumu, iezīmējot spilgtākos posmus un personības.

Izstāde "Piecas mājas. Stāsti par pielāgošanos" ir par piecām vēsturiskajām ēkām, no kurām Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums un funkcijas tika pārceltas uz jauno mājvietu Pārdaugavā.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju aicina ikvienu, īpaši skolu jauniešus, pārskatīt ģimenes, radu un draugu fotogrāfijas par piedalīšanos Baltijas ceļā un tās pievienot Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” iniciatīvai Gadsimta albums.

Projekta “Rīgas cirka stāsti” mērķis ir apzināt to personu loku, kuri ir daļa no Rīgas cirka jaunākās vēstures.

Purva bērni” ir futūristiska fikcija par sabiedrības modeli (cerams, ne tik tuvā nākotnē), kurā viss neglītais, neērtais un nevajadzīgais ir izolēts ārpus mūsu ikdienas realitātes. Tas viss ir novietots izolētā teritorijā, kuru dēvē par Purvu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, sākotnēji - Latvijas Konservatorija, ir dibināta 1919. gada nogalē. 2019. gada augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija uzsāk savu simtgade sezonu.

Līdz 2020. gada 1. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāvā skatāma LNB jaunā izstāde “Neredzamā bibliotēka”. Tā veltīta 14 LNB vēsturiskajām kolekcijām, kas veidojušas bibliotēkas krājuma pamatu.

Izstāde caur Latvijas kultūrai un vēsturei nozīmīgās dzimtas – Grosvaldu ģimenes stāstu iepazīstina auditoriju gan slavenās rīdzinieku dzimtas likteni, gan Latvijas valsts un kultūras vēsturi.

2019. gada oktobrī un novembrī Rīgā, Jelgavā un citviet Latvijā atzīmē Bermontiādes simtgadi, noslēdzot Latvijas valsts simtgades programmas varonības un valsts veidošanas gadu.

Izstādes nosaukums aizgūts no labi zināmas tautasdziesmas, kas apdzied mātes siltumu un mīļumu. Vai mūsdienu Latvijā ilgas pēc siltas, jaukas istabiņas ir utopiska vīzija?

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā Lāčplēša Kara ordeņa simtgadei veltītu izstādi, kas vēsta par ordeņa izveidi, sākot no statūtu sastādīšanas un metu izstrādes un beidzot ar izgatavošanu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotā izstāde "Nenorunātās tikšanās" pievēršas zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, apvienojot vēsturisku izpēti un mūsdienu autoru darbus, uzmanību vēršot uz Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu, kā arī bijušajām sociālisma valstīm.