Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai

Atzīmējot Latvijas 100. jubileju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība izstrādājusi projektu "Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai". Projekta iecere ir ceļojoša izstāde – vēstījums par Latvijas bibliotēku izveidošanas un attīstības vēsturi, kuru dibināšanā iesaistījušies vietējās sabiedrības pārstāvji, kas veidoja bibliotēkas, ieguldot savus vai ziedotāju līdzekļus. Bibliotēku rašanās vēsture pierāda sabiedrības diktētu nepieciešamību pēc kultūras un izglītības, tās formēja sava laika sabiedrības domāšanu un ietekmēja vietējās kopienas nacionālo pašapziņu.

Starp Latvijas 789 publiskajām bibliotēkām tika izraudzītas 12 un viena no tām ir Slokas pirmo bibliotēku pēctece Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ar 131 gada ilgo un bagāto vēsturi. Apceļojot Latvijas bibliotēkas, viens no izstādes pieturas punktiem ir Sloka, kur izstāde būs apskatāma līdz 8.jūlijam.

A. Kronenberga Slokas bibliotēkai dota iespēja parādīt Slokas bibliotēku noieto ceļu un mainību līdz mūsdienīgai Eiropas līmenim atbilstošai bibliotēkai ar plašu pakalpojumu klāstu. Sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma glabātāju Inesi Helvigu un vēstures speciālisti Ingu Sarmu tika pārskatīti novadpētniecības materiāli, veikti precizējumi un fotokopiju jaunieguvumi. Izstādi finansiāli atbalsta Jūrmalas pilsētas dome.

Bibliotēku pirmsākumi iesniedzas 1885. gadā, kad kora sapulcē dziedātāji nolēma izveidot bibliotēku. 1887. gadā nodibinājās Slokas Labdarības biedrība un koris ar savu bibliotēku turpināja tajā darboties, veicot saimniecisku darbību, daļu no nopelnītās naudas izlietojot grāmatu iegādei. 1894. gadā Vidzemes gubernators Labdarības biedrību slēdza, jo biedrības gada atskaitē tika konstatēta nepareiza līdzekļu izlietošana. 1899. gadā Slokas inteliģence gribēja iegūt atļauju jaunas bibliotēkas atvēršanai, taču tas nebija viegli, jo Krievijas valdība šajā laikā sāka pārkrievošanas politiku. 1902. gada 28. martā Pēterburgā apstiprināja Slokas Sadraudzības biedrības pieteikumu, tās pirmais priekšnieks bija pilsētas vecākais Jēkabs Štūls. Biedrības namu, ko uzbūvēja tirgotājs Roberts Stūrmanis, biedrība no viņa atpirka. Lielu vērību tā veltīja kultūras dzīvei Slokā - biedrības pārziņā nonāca “Tautas bibliotēka ar lasītavu”, kas pastāvēja līdz 1908.gadam.

1918. gadā no bēgļu gaitām sāka atgriezties Slokas iedzīvotāji un nolēma biedrības darbu atjaunot, no 1920.gada Sadraudzības biedrībā atsākās regulārs kultūras darbs. 20.gadsimta 20. un 30. gados Slokas pilsētā bija bibliotēka ar lasītavu, kura pastāvēja pie pilsētas valdes nama. Bibliotēka ar lasītavu bija arī Slokas arodbiedrībai, tajā bija pieejami visi lielākie valsts laikraksti.

1936. gadā darbojās Slokas pilsētas brīvbibliotēka ‒ lasītava, Tirgus laukumā 3 ar 2650 sējumiem un Jāņa Šņores bibliotēka, Jūras ielā14a ar 170 sējumiem.

1940. gadā, sākoties Padomju Savienības okupācijas varai, visas bibliotēkas slēdza. Vēstures notikumi ietekmējuši ne vien katra slocenieka dzīvi, bet skāruši arī bibliotēkas. 1940.gadā, padomju armijai okupējot Latviju, sākās represijas pret iedzīvotājiem un bibliotēkām. Vecie slocenieki stāsta, kā krievu karavīri dedzinājuši grāmatas kurtuvē bijušā sporta preču veikala pagalmā Jūras ielā, bet citi apraksta, kā vācu zaldāti sārtos metuši grāmatas Lielupes krastā. Okupācijas varas visos laikos nav cietušas brīvu domu. Padomju laikā “Glavļita” (galvenā literatūras pārvalde) cenzūras darboņi izdeva iznīcināmās literatūras sarakstus un modri sekoja, lai šie darbi nebūtu atrodami bibliotēku plauktos, par pavēles nepildīšanu draudēja bargi sodi.

Pašreizējā statusā Slokas bibliotēka reģistrēta kopš 1945. gada. 1971. gada 31. decembrī tika dibināta Jūrmalas pilsētas 7. bērnu bibliotēka Varoņu ielā 3, divās nelielās telpās, kuras grāmatu fonds bija 382 eksemplāri. 1974. gadā bibliotēka tika pārvietota uz pilsētas centru Suvorova ielā 7, 1994.  gada rudenī pēc denacionalizācijas šis namīpašums tika atdots likumīgajiem saimniekiem un bērnu bibliotēka tika pievienota Slokas bibliotēkai kā bērnu nodaļa.

Kopš 1976. gada Slokas bibliotēka ir Jūrmalas bibliotēku apvienībā kā viena no 7 tās filiālēm. 2007. gadā Slokas bibliotēkai tika piešķirts Alberta Kronenberga vārds, jo Slokas pievārtē Braņķu ciema Upeskrūtaiņos atradās novadnieka dzimtās mājas. Pie bibliotēkas atrodas tēlnieka Edvīna Krūmiņa un arhitekta Valda Šmita veidotā piemiņas zīme A. Kronenberga 120. dzimšanas dienā ‒ vārti atvērtas grāmatas veidā, caur kuriem lasītājs ienāk zināšanu pasaulē.

Bibliotēka izgājusi cauri visiem mūsu valsts tapšanas lokiem, pastāvējusi pie visām varām, pati spējusi mainīties, jo bijusi vajadzīga saviem lasītājiem, viņu alkām pēc gara gaismas un joprojām ir atvērta ikvienam.

Izstāde apskatāma otrdien ‒ piektdien plkst. 10.00‒18.00, sestdien 10.00-16.00.