Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju 101. gadadiena
Godinot Latvijas brīvības cīnītāju varonību un Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju 101. gadadienu 22. jūnijā, no 16. jūnija Cēsīs norisināsies vairāki izzinoši pasākumi.
Laikā, kad pasākumi ar plašu ļaužu pulcēšanos ir aizliegti, aicinām Latvijas iedzīvotājus kopā ar ģimeni apmeklēt foto un audio izstādi Cēsu pilsētvidē, piedalīties izlaušanās spēlē un izkļūt no ienaidnieka ģenerāļa kabineta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī sekot līdzi vēsturnieku diskusijai tiešsaistē.
Svētku diena, 22. jūnijs, sāksies ar tradicionālo ziedu nolikšanu pie Cēsu kauju piemiņas vietām un pieminekļiem.
Vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts"
22. jūnijā plkst. 10.30 norisināsies vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts". Vēsturnieki runās par tā laika vēstures līkločiem, ārzemju spēku stratēģiskajām interesēm Latvijā, Latvijas bruņoto spēku vienību lomu, politisko situāciju un citām tēmām. Tajā piedalīsies:
Diskusijas vadītājs: Dr.hist. Jānis Šiliņš, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Vidzemes Augstskola;
Dr.hist.Gints Apals, LR Ārlietu ministrija;
Dr.hist. Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija;
Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Vidzemes Augstskola;
Mg.hist. Valdis Kuzmins, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.
Diskusija tiks aizvadīta Cēsu Pils dārzā, būs atvērta skatītājiem, kā arī tā tiks pārraidīta LSM.lv mājas lapā, Re:TV televīzijas kanālā, kā arī Cēsu novada pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos. Ieeja caur Cēsu Pils apmeklētāju centru, paņemot ielūgumu.
Foto un audio izstāde "Stāsti par varonību. Cēsu kaujām 101"
No 16. līdz 30. jūnijam ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts apmeklēt foto un audio izstādi Cēsu pilsētvidē "Stāsti par varonību. Cēsu kaujām 101". Pilsētas nozīmīgākajās vietās, kas saistītas ar vēsturiskajiem notikumiem, būs aplūkojamas lielformāta fotogrāfijas, kuras papildinās stāsti par Cēsu kauju svarīgākajiem notikumiem, par tā laika cēsnieku atmiņām, sajūtām un cerībām. Līdzās fotogrāfijām un stāstiem 22. jūnijā iecerēts atskaņot patriotisku, tautas gara varonību raksturojošu mūziku, radot svētku sajūtu Cēsīs. Apmeklētāju ērtībai būs pieejamas kartes ar foto un audio izstādes norises vietām.
Izlaušanās spēle "Cēsu kauju leģendas"
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicina ļauties piedzīvojumam – izlaušanās spēlei "Cēsu kauju leģendas". Izlaušanās spēle ir aizraujošs veids kā uzzināt vairāk par Latvijas vēsturē tik sarežģīto laika posmu, kurā norisinājās Cēsu kaujas.
Lai tiktu galā ar uzdevumiem, būs nepieciešams gan vērīgums, gan loģiskā domāšana, gan radošums. Spēlē var piedalīties komandas 3 – 4 dalībnieku sastāvā. Komandai 1 stundas laikā jāpaveic uzdevums un jāizkļūst ārā no slēgtas telpas.
Izlaušanās spēle "Cēsu kauju leģendas" apmeklētājiem būs pieejama no 17. jūnija līdz 30. jūnijam. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām pieteikties laicīgi, zvanot pa tālruni 26576111 vai 25770498.
Ieejas maksa ir 4,00 eur pieaugušajiem; 2,50 eur skolēniem, studentiem, pensionāriem, Cēsu Drauga kartes īpašniekiem; 9,00 eur ģimenes biļete. Izlaušanās spēlē var piedalīties tikai pēc iepriekšēja pieteikuma!
Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – režisori Edīti Siļķēnu, producenti Jolantu Sausiņu un Cēsu Kultūras centru.
Cēsu kauju 101. gadadienas svinības tiek īstenotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijai – 100" atbalstu. Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju 101. gadadienas uzmanības centrā būs varonība un cilvēkstāsti.
Pirms 101 gada Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Tā bija nakts uz Līgo svētkiem. Bet nevienā mājā nevajadzēja dedzināt Jāņugunis un dziedāt Līgo. Kaujas ugunis liesmoja tālu pār Vidzemes kalniem, un lielgabali sauca tādu Līgo, kāds nebija vēl dzirdēts Gaujas krastos. Šais lielgabalu kliedzienos mūsu kareivji dziedāja vislielāko prieka un uzvaras dziesmu. Un tad līksma vēsts pārskrēja klusās mājas. Meitas un sievas varēja droši vīt Jāņu vaiņagus. Tos varēja pacelt kā uzvaras un prieka vaiņagus. Tos varēja nest arī uz kapiem kā bēru vaiņagus. Tauta bija uzvarējusi.
/Jānis Akuraters/
Cēsis dibinātas 1206. gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.
Saistītie raksti
Piedalies izlaušanās spēlē "Cēsu kauju leģendas" | 11.06.2020
Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.