Fotoizstāde "Deklarācijai "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 30"

20. augustā Brīvības laukumā, Rīgā atklāta lielformāta fotogrāfiju izstāde, kas veltīta deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" trīsdesmitgadei.

Izstādē apskatāmas Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī Lietuvas un Igaunijas nacionālo arhīvu dokumentārās liecības, kurās atspoguļoti 1990. gada 4. maija un Atmodas laika notikumi.

Šogad aprit 30 gadi kopš Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Neatkarības deklarācijas pieņemšanai bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme, tas bija būtisks pagrieziena punkts neatkarības atjaunošanas procesā.

Foto: Reinis Oliņš, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojsIzstādes atklāšanā 20. augustā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža, 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, viens no 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem Aivars Endziņš un fotogrāfs Gunārs Janaitis.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis izstādes atklāšanā uzsvēra: "Pirms simts gadiem Latvija tika atbrīvota un sāka apgūt parlamentārisma pieredzi, pirms 30 gadiem notika vēsturisks balsojums par neatkarības deklarāciju – radio tiešraidē, klātienē pie Augstākās Padomes ēkas vai krastmalā teju ikviens Latvijas iedzīvotājs sekoja deklarācijas pieņemšanas procesam, skaitīja balsis, līksmoja, sadzirdot katru no 138 "par"!

Šādu emocionāli patiesu un spēkpilnu kopību un vienotību izjūtam dziesmusvētkos un vēstures pagriezienu brīžos – mums tie ir jāglabā sirdīs un tautas atmiņā  kā neizsmeļamu tautas garīgā spēka un iedvesmas avotu.

Mūsu tautas griba gan pirms vairāk nekā simts gadiem, gan vēstures izšķirošajos posmos pēc tam ir bijusi tik liela, lai mēs šobrīd vārdus un vērtības – neatkarība un  brīvība – uztvertu tik pašsaprotamus, ka pašu esību. Bet vēsture un pasaulē aktuālie procesi rāda, ka brīvība netiek dāvināta, tā jāiegūst un jānosargā. Un šajā procesā ir būtisks katra ieguldījums."

"Ja 4. maija balsojums Augstākajā Padomē nesa galveno pagriezienu ceļā uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu, tad augusta balsojums pavēra ceļu svarīgākajam – iespējai pieņemt konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Šis likums pilnībā atjaunoja Satversmes darbību visā Latvijā!,” atklājot izstādi, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. “Man šajos notikumos ļoti būtiska ir parlamenta loma. Tas, ka izšķirošie lēmumi tika pieņemti demokrātiskā ceļā. Tas stiprināja lēmuma leģitimitāti no starptautisko tiesību viedokļa un ļāva īstenot valsts nepārtrauktības doktrīnu."

Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža pauda: "1990. gada 4. maijs ir viena no emocijām bagātākajām dienām Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Tādēļ tradicionālo dokumentu vietā izstādē runā fotogrāfijas. Fotogrāfijas, kas iemūžinājušas šo dienu,  ļaujot kaut nedaudz atkal sajust tās dienas elpu un notikumu gaitu."

Fotogrāfs Gunārs Janaitis, kurš līdz ar citiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem atradās Augstākās Padomes sēžu zālē vēsturiskajā brīdī, kad notika debates un balsojums, piebilda:

"Arī es un mani cienījamie kolēģi fotogrāfi balsojām, tikai mūsu balsis neskaitīja klāt oficiālajam balsojumam. Mūsu biļeteni ar "jā" ir redzami šajā izstādē."

Latvijas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitā gadadiena ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas akcentiem 2020. gadā, kad svinam notikumus, kas pirms simts un pirms trīsdesmit gadiem bija izšķiroši mūsu brīvībai.

Izzini Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un 1990. gada 4. maija notikumus: lv100.lv/jaunumi/izzini-4maijs30/

Attēlā: Latvijas Republikas Neatkarības Deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas dienā pie Augstākās Padomes (tagad - Saeima) ēkas. Rīga, 1990.gada 4.maijs. Fotogrāfs Uldis Pāže. Latvijas Nacionālais arhīvs