Izstāde "Bārta godos"

20. decembrī plkst. 15.00 Bārtas muzejā, kas atrodas Grobiņas novadā, Bārtas ciema centrā, atklās Liepājas muzeja un Bārtas muzeja kopizstādi “Bārta godos”, kas stāsta par Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijām.

Izstādē būs skatāmi priekšmeti no Liepājas muzeja un Bārtas muzeja etnogrāfijas kolekcijas, atklājot Bārtas savdabību, krāšņumu un raksturīgās iezīmes. Liepājas muzejs izstādē piedalās ar vairāk nekā 60 priekšmetiem no muzeja krājuma, kas līdz šim plašākai sabiedrībai nav bijuši eksponēti.

Izstāde “Bārta godos” Bārtas muzejā būs skatāma līdz 2018. gada 1. maijam, un tā ir veltījums Latvijas valsts dibināšanas simtgadei.

Liepājas muzeja Kurzemes tautas tērpu informācijas centrs nākamā gada sākumā šīs izstādes ietvaros rīkos nodarbības par tautas tērpa un tā elementu izgatavošanu mūsdienās.

Bārta ir vēsturiski nozīmīgs latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma centrs Dienvidkurzemē. Bārtas tautas tērps, ko valkāja godos, atklāj ne vien tās ļaužu mentalitāti, gaumi un skaistuma izjūtu, bet arī saglabā vēsturisko notikumu atspulgu.

Kā uzsver Bārtas muzeja direktore Aija Ķude, tradicionālās tērpa detaļas bārtenieki papildināja ar noskatītiem, pirktiem elementiem. No 1632. gada līdz 1833. gada novembrim Bārtas muiža ir kā pasta stacija Zviedrijas pasta līnijā Rīga–Jelgava–Dobele–Ezere–Bārta–Rucava–Mēmele. No caurbraucošajiem tirgotājiem Bārtas zemnieki pirka pogas, sievu lakatus, sudraba saktas, pērlītes meitu vaiņagiem, zīda lakatiņus.

Par to, ka pirmos sarkani puķainos sievu lakatus pirka no tirgotājiem, kas nākuši no Prūsijas, liecina to nosaukums – prūsenes. Sākumā tās varēja atļauties vien turīgāko saimnieku sievas, bet līdz 19. gadsimta beigām prūsenes jau pilnībā nomainījušas tradicionālās izšūtās sievu cepures.

Barokālās saktu formas un to rotājumi, meitu vainagu lielās pērles un ar mazākām pērlītēm izšūti raksti liecina, ka šīs tērpa detaļas veidojušās 17. gadsimtā, kad bija Kurzemes hercogistes saimnieciskais uzplaukums. 

Savukārt vīri savu gaiši pelēko vai brūno vadmalas tērpu papildināja ar pirktiem zīda lakatiņiem, ko sēja ap kaklu. Vidukli apjoza ar jostu, rotātu apkalumiem. Vasarā nēsāja dreļļu rakstā austas linu bikses un vesti. Vīru krekliem atšķirībā no sievu krekliem piedurkņu galos bija pogas.