Izstāde “Kur gūšu Latvijas spēku?”

Uz izstādi “Kur gūšu Latvijas spēku?”*, Latvijas valsts simtgadi sagaidot, aicina Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Četru cilvēku likteņstāsti izstādē atklāj jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas. Personības, kuru dzīves pēdas ved cauri izstādei ir: Ivande Kaija (1876-1942) - rakstniece, žurnāliste un sabiedriska darbiniece, Mērija Grīnberga (1881–1973) - latviešu tautas daiļamatniecības pētniece un popularizētāja, Klāra Kalniņa (1874–1964) - politiķe un sieviešu tiesību aizstāve, Marta Celmiņa (1880–1937) - žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece.

Izstādē eksponētie dokumentālie muzeju, arhīva un privāto kolekciju materiāli, kinohroniku kadri, audioieraksti, fotogrāfijas un autentiski priekšmeti sniedz iespēju izzināt, sajust, vizualizēt, saprast Latvijas valsts veidošanas laika ritmu un realitāti.

Izstādes nosaukumā liktajam Annas Brigaderes dzejas rindas jautājumam, tam sekojošās atbildes apliecinājumu ekspozīcijas vēstījums rod Latvijas vēsturē, Latvijas cilvēkos: "Kur gūšu Latvijas spēku?/ Pats viņas spēks ja tiksi./ Kā celšu Latvijas ēku?/ Sirdi ja pamatā liksi". Arī šodien darbojas šī pati formula.

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika bija ilgi lolots sapnis, taču tas bija tikai sākums smagai cīņai, lai neatkarīgā valsts varētu pastāvēt un izdzīvot sarežģītajā militāri politiskajā situācijā.

Kā tas izdevās?! Zinot, ka jau Pirmā pasaules kara laikā bija notikusi rūpnīcu un fabriku evakuācija, kultūras vērtību izvešana, tūkstošiem bēgļu bija pametuši savas mājas, izpostītas bija neskaitāmas saimniecības. Latvijas valdība atradās neapskaužamā stāvoklī – tai nebija ne finanšu, ne reālas varas, tai trūka arī pieredzes valsts darbā. Iekšpolitiskās situācijas nenoteiktība, pārtikas trūkums, atgriezušos bēgļu un karā sakropļoto cilvēku nodrošināšana bija sarežģīti risināmi jautājumi. Turklāt brīvība vēl bija jānosargā Neatkarības kara cīņās. neatkarību apdraudēja vācu – krievu reakcionāru armijas uzbrukums. Lai aizstāvētu savu valsti un Rīgu, brīvprātīgajos pieteicās liels skaits cilvēku. Neskatoties uz bermontiešu artilērijas nodarīto postu, Rīga un neatkarīgā Latvijas valsts tika nosargāta.

Jautājot, kā izdevās izveidot un nosargāt neatkarīgo valsti, izstādes veidotāji atbildi rod Latvijas cilvēkos, viņu darbībā. Laikā, kad valstij bija visgrūtāk, sabiedrība mobilizējās. Atmiņās par Brīvības cīņu laiku Marta Celmiņa dalījās pārdomās: “Kas saista cilvēkus, kas toreiz kopā cīnījās, strādāja, cieta un juta prieku. Varbūt tas ir tas lielais kopā pārdzīvotais laiks, kad bija pazudusi sīkumība un mazais naids, kad cilvēki bija lieli un labi un kad visus vienoja sapnis par brīvu un skaistu Latviju”.

Izstādes “Kur gūšu Latvijas spēku?” autori ir Agita Ančupāne, Ingrīda Miklāva, Zane Krūmiņa, izstādes māksliniece - Antra Augustinoviča, multimediju realizācija - Vils Muhametšins. Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Initas Dzelmes un Indras Lūkinas privātkolekcijām. Izstādi atbalsta LR Kultūras ministrija.

*Izstādes nosaukumā izmantots citāts no Annas Brigaderes dzejoļa “Kalpaks tik’ sauli vēl cerē”.