Izstāde "Luters. Pagrieziens"

“Luters. Pagrieziens” ir viena no vērienīgākajām Latvijas valsts simtgades programmas izstādēm, un vēsta par vēlo viduslaiku dievbijību, Lutera cīņu pret indulgencēm un konfliktu ar katoļu baznīcu, par to, kā izplatījās viņa mācība un kādā veidā Lutera reformācija veicināja rakstītās latviešu valodas attīstību.

Martina Lutera 1517.gadā Vitenbergā publiskotās deviņdesmit piecas tēzes un to aizsāktā reformācija pārveidoja Eiropu. Lutera idejas izmainīja ne tikai cilvēka un Dieva attiecības, bet  arī laicīgo dzīvi, radot pasauli, kurā grēkam ir mazāka nozīme kā žēlastībai un vārdam būtiskāka vērtība kā tradīcijai. Luteriskais spēcīgi ietekmēja arī Livonijas (šodienas Latvijas un Igaunijas) kultūru, veicinot latviešu un igauņu rakstu valodu un tekstu kultūru rašanos pirmajās reformācijas desmitgadēs un ietekmējot turpmāko attīstību vairāku gadsimtu garumā.

Šī izstāde ļaus Rīgai un Latvijai iekļauties starptautiskajā Lutera un reformācijas piecsimtgades atcerē. Izstāde pievērsīs uzmanību piecām būtiskām reformācijas laikmeta Eiropas garīgās kultūras parādībām divos atšķirīgos Eiropas reģionos - Elzasā un Livonijā:
- vēlo viduslaiku teoloģijai un dievbijībai (bailēm no aizkapa dzīves, šķīstītavas koncepcijas attīstībai, indulgenču teorijai un praksei);
- sākotnējai Lutera tēžu uztverei Elzasā un Reinas ielejā, kā arī Rīgā un Livonijā, parādot gan atbalstu Lutera vēstījumam, gan tradicionālās ticības pārstāvju pretdarbību, kā arī vēršot uzmanību uz to kā reformācija savā pirmajā desmitgadē ietekmēja latviešu kā rakstītas valodas attīstību;
- divām būtiskām agrīnā luteriskā garīguma sastāvdaļām: mūzikai, īpaši luteriskajām himnām, kuras attīstījās Strasbūras apkaimē, kā arī Rīgā sarakstītajai bijušā franciskāņu priestera Burkarda Valdisa (Burcard Waldis, ap 1490-1556) dziesmu spēlei "Pazudušais dēls" (1527); Bībeles tulkojumiem tautas valodās;
- iespiešanas tehnoloģijas dzimšanas un attīstības saistībai ar reformācijas izplatību.

Izstādē būs redzami mākslas objekti - katoļu baznīcas kulta priekšmeti un svēto statujas, kā arī grāmatas. LNB mākslas priekšmetus deponēs no Latvijas muzeju kolekcijām – Rundāles pils muzeja un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja. Izstādes kodolu veidos grāmatas no LNB, BNU, Virtenbergas Zemes bibliotēkas, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, kā arī, iespējams, no Dānijas Karaliskās bibliotēkas un Upsalas Universitātes bibliotēkas kolekcijām.

Izstādes teksti un informatīvie materiāli būs pieejami latviešu un angļu valodā.

SAISTĪTIE PASĀKUMI:

Sarunas ar kuratoriem un izstādes “Luters. Pagrieziens” veidotājiem LNB Virtakas klasē:

14.11. plkst. 18.00 Izstādes kurators, vēsturnieks Gustavs Strenga par izstādes “Luters. Pagrieziens” ideju

21.11. plkst. 18.00 Tulkotājs Kaspars Bankovskis - “Luters, Andreass Knopkens un viņu tēzes”

28.11. plkst. 18.00 Izstādes kurators, vēsturnieks Andris Levāns - “Aizliegtais Luters. Lutera mediju politika Livonijā”

5.12. plkst. 18.00 Muzikologs un senās mūzikas pētnieks Guntars Prānis - “Lutera mūzika un Burkards Valdiss”

12.12. plkst.18.00 Scenogrāfs un izstādes iekārtojuma autors Reinis Suhanovs

20.12. plkst. 18.00 Strasbūras Universitātes profesora Beāta Felmi (Beat Föllmi) lekcija - “Psalmi, himnas un garīgās dziesmas. Mūzika un dziedājumi Strasbūras reformācijā” (Psalms, Hymns, and Spiritual Songs: Music and Chant in the Strasbourg Reformation)

10.01.18. plkst. 18.00 Izstādes kurators, vēsturnieks Gustavs Strenga – “Luters un latvieši”

24.01.18. plkst. 18.00 Izstādes kurators, vēsturnieks Andris Levāns - “Aizliegtais Luters. Lutera attēli”

31.01.18. (tiks paziņots)

Diskusija:

17.01.18. plkst. 18.00 Diskusija par cilvēka brīvību ar vācu politiķi un intelektuāli Ralfu Fiksu (Ralf Fücks). Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar Gētes institūtu (LNB 11. stāvā)