Izstāde “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas 100gadei”

Ar izstādi “Mūsu 100 tautumeitas Latvijas 100gadei” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā  aizsākcies radošā projekta “100 tautumeitas Latvijas simtgadei” otrais posms – ceļojošo izstāžu cikls. Projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieku kopā radot 100 māla tautumeitu lielu kori. Izstāde Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros  būs apskatāma līdz 25. aprīlim.

Jūrmalas Mākslas skola sadarbībā ar Jūrmalas Mākslas skolas atbalsta biedrību un ar Jūrmalas pilsētas domes finansiālu atbalstu 2017.gadā uzsāka īstenot projektu “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”, kura ietvarā vairāk nekā 100 jūrmalnieku, Jūrmalas un Jūrmalas Mākslas skolas draugu darināja māla tautumeitu kori.

Projekts aizsākās kā vienkāršs keramikas mācību stundas uzdevums, lai bērni iepazītos ar latviešu tautastērpiem. Rezultāts bija pārsteidzošs – ap  50 māla figūras dažādos tautastērpos un to interpretācijās pēc mēneša stāvēja keramikas kabinetā uz palodzes un izskatījās kā koris. Tā mācību izdevums pārtapa par projektu, kurā iesaistījās arī pieaugušie, kuri kopā ar bērniem un mazbērniem radoši darbojās.

Projektā aktīvi piedalījās un veidoja kopkora dalībniekus gan Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi un viņu vecāki, vecvecāki, gan absolventi un skolotāji, pilsētas iedzīvotāji. Projektā līdzdarbojās arī Kultūras ministre Dace Melbārde un viņas meita Dārta, UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un meita Ieva, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un eksperte Linda Rubene, Latvijas simtgades biroja pārstāve Aija Tūna, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas vadītāja Dina Lūse, Jūrmalas domes ārējo sakaru un protokola nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe un vietniece Anda Račiņa, Izglītības pārvaldes pārstāve Spodra Austruma, kultūras nodaļas kolektīvs, Mūzikas vidusskolas direktore Gunta Liepiņa, Jūrmalas  vispārējās izglītības skolu skolotāji u.c. Papildus  skolas bērni ar vecākiem un vecvecākiem aktīvi darināja māla tautumeitas ārpus projekta aktivitātēm, brīvajā laikā. Pat pagājušā gada decembrī ir tapušas “jaunas kora dalībnieces”. Šobrīd “korī” ir ap 150 “dalībniekiem”.

Radošās aktivitātes tika filmētas un mūsu skolas absolvente un režisore Līva Vilnīte radīja mākslinieciski atraktīvu īsfilmu par projektu. 2018. gadā projekta dalībnieku veikums tiks parādīts plašākai publikai ar ceļojošo izstāžu starpniecību.

Ceļojošās izstādes ekspozīciju daudzveidīgāku veido Jūrmalas pilsētas muzeja fotomateriāls, kas ataino tautas tērpa valkāšanas tradīcijas Jūrmalā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un padomju laikos. Papildus ir apskatāmi Jūrmalas pilsētas muzejā un privātkolekcijā esošie tautastērpi.

Tautas tērpi atspoguļo arī trīs laikmetus. Vissenākais ir Ērikas Zombergas tautastērpus, kurai ir gandrīz 100 gadu un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Ērikas kundze savā tautastērpā piedalījās Latvijas Vispārējos dziesmu svētkos. Šobrīd tautastērps ir krustmeitas Ingas Freibergas īpašums. Otrs tautastērps ir piederējis Alīsei Osei – Stundai. Viņa to vilka uz latviešu dziesmu svētkiem trimdā, Amerikā. Savukārt trešais tautastērps piederējis kora “Dzintarkrasts” dziedātājai. Abi pēdējie tautastērpi ir Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcija.  Ekspozīcijas neatņemama sastāvdaļa ir radošā procesa fotomirkļu fiksāciju un dalībnieku tautastērpu stāsti, kā arī L. Vilnītes filma par radošo procesu. Ekspozīciju kuplina arī  Jūrmalas Mākslas skolas skolotājas un gleznotājas Laimas Akmentiņas gleznu cikls “Dziesma”.

Izstādes laikā ikviens ir aicināts izstāstīt (uzrakstīt) savu tautas tērpa stāstu. Tie kuplinās nākamos izstādes pieturpunktu ekspozīcijas.

2018. gadā plānots, ka izstāde būs apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un  rudenī atgriezīsies  Jūrmalā - Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

Jūrmalas Mākslas skolas
Direktora vietniece,
Projekta vadītāja
Dace Ziemele