Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”
No 9. aprīļa līdz 15. jūlijam Orsē muzejā Parīzē būs apskatāma izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ("Âmes sauvages. Le symbolisme dans l’art des pays Baltes”). Tas ir viens no vērienīgākajiem Baltijas valstu simtgažu kopprojektiem un viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs. Pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iniciatīvas projekts tiek īstenots sadarbībā ar kolēģiem Baltijā – nacionālajiem mākslas muzejiem Tallinā, Viļņā un Kauņā.
Janis Rozentāls. Arkādija. Ap 1910. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce par izraudzīto izstādes norises vietu – Eiropas kultūras metropoli – Parīzi saka: “Izstāde būs apskatāma no 2018. gada 9. aprīļa līdz 15. jūlijam Orsē muzejā, kas ir prestižākā vieta, lai svinētu Baltijas simtgadi un reprezentētu Baltijas mākslu.”
“Šo projektu atzīmējam kā izcilu kultūrpolitisku notikumu un unikālu sadarbības projektu, jo tik liela mēroga vienota Baltijas valstu mākslas skate Parīzē ir notikusi vien tālajā 1937. gadā, kad Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Baltijas valstīm bija kopīgs paviljons. Būtiski, ka uz Parīzi ceļos darbi, kas Baltijā radīti līdz 1918. gadam, – tie stāstīs par laiku, kurā visas trīs Baltijas valstis veidoja savu nacionālo identitāti,” uzsvēra Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde.
“Esam pagodināti būt partneri šajā nozīmīgajā Baltijas valstu sadarbības projektā, kura rezultātā Francijas skatītājiem tiks sniegta iespēja iepazīt un atklāt Baltijas valstu simbolisma mākslu. “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” būs pirmā izstāde, ar ko 2018. gada pavasarī tiks svinīgi atklātas Orsē muzeja zāles pēc to restaurācijas,” informēja Nacionālā muzeja Orsē un Oranžērijas krājumu glabātāja Beatrise Avanzi (Béatrice Avanzi).
Rodolfs Rapeti. Foto: Didzis Grodzs
Izstādes virskurators un tās koncepcijas autors ir starptautiski pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, vairāku grāmatu un rakstu autors, daudzu izstāžu kurators Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija), kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Rapeti ir bijis Orsē muzeja krājumu glabātājs, Strasbūras muzeju direktors, Žana Žaka Enē Nacionālā muzeja direktors, Francijas Muzeju direkcijas direktora vietnieks, bet pašlaik viņš ir Francijas Muzeju dienesta ierēdnis un Nacionālā mantojuma glabātājs Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijā.
“Šī izstāde sniegs jaunu skatījumu uz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslu un iepazīstinās ar latviešu, igauņu un lietuviešu simbolistiem, kuri plašākai publikai bijuši mazpazīstami, bet kas pārstāv šo mākslas stilu ļoti spēcīgi un oriģināli. Esmu pagodināts un izjūtu lielu atbildību strādāt pie šī projekta. Tā būs ne vien izstāde, bet gan Baltijas kultūras sezona Francijā ar daudzveidīgu pavadošo pasākumu programmu Orsē muzejā,” atklāja Rodolfs Rapeti.
Apjomīgajai ekspozīcijai no četriem Baltijas valstu muzejiem – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) – atlasīti aptuveni 150 darbi: gleznas, pasteļi, zīmējumi, oforti, litogrāfijas, skulptūras, aptverot periodu no 1890. gada līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Atsevišķi darbi datējami ar 30. gadiem.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu pārstavēs vairāk nekā 50 eksponāti, kuru vidū ir arī šobrīd pastāvīgajā ekspozīcijā skatāmi audekli – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles gleznas. No Lietuvas uz Parīzi aizceļos spilgtu simbolisma klasiķu – Mikaloja Konstantina Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Ferdinanda Ruščica (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc) kompozīcijas, savukārt Igaunija parādīs izcilu mākslinieku Kristjana Rauda (Kristjan Raud) un Konrāda Megi (Konrad Vilhelm Mägi) daiļradi.
Rūdolfs Pērle (1875–1917). Saule. 1916. Audekls, tempera. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Izstādes struktūru veidos trīs sadaļas: “Mīti un leģendas”, “Dvēsele”, “Daba”, atklājot igauņu, latviešu un lietuviešu tautas radošo savdabību un vienlaikus kopā mītu, leģendu un alegoriju valodā atainojot laiku, kad Baltija arvien straujāk sāka apzināties savu profesionālo sniegumu vizuālās tēlainības aspektā. Vairākums no izstādē pārstāvētajiem autoriem Francijā tiks celti gaismā pirmo reizi. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu.
Kristjans Rauds (Kristjan Raud, 1865–1943). Upurēšana. 1935. Audekls, tempera. Igaunijas Mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore Dr. Sirje Helme (Sirje Helme): “Lieli naratīvi par 20. gadsimta modernismu tika rakstīti Eiropā un citur pasaulē, kamēr mūsu valstis bija paslēptas aiz dzelzs priekškara. Mēs neeksistējām, mēs nebijām ierakstīti vēsturē, jo īpaši mākslas vēsturē. Bija ļoti grūti šo situāciju mainīt. Es esmu pārliecināta, ka šī izstāde Orsē muzejā mainīs plašākas sabiedrības skatījumu uz Baltijas mākslu. Projekts ir simbolisks arī no tāda viedokļa, ka mākslas darbi, kas tapuši pagājušā gadsimta sākumā un kas ieradīsies Parīzē, pieder tiem autoriem, kas reiz devās vai cerēja doties uz Parīzi, jo pilsēta un tās mākslas dzīve tolaik bija pasaules kultūras centrs.”
Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911). Lietuviešu kapsēta. 1909. Kartons, tempera, akvarelis. M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto"Es vēlos izteikt lielu atzinību saviem kolēģiem Latvijā, kuriem ar savu entuziasmu, spējām un kontaktiem ir izdevies spert lielo soli un uzsākt mums visiem tik nozīmīgu sadarbību. Tieši pateicoties kolēģiem Rīgā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltijas valstīm ir iespēja realizēt šo grandiozo projektu,” paudis gandarījumu M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors Osvaldas Daugelis (Osvaldas Daugelis), norādot, ka Rīga noteikti ir izstādes centrējošais spēks.
Kopš 2016. gada pie projekta attīstības sadarbībā ar Franciju intensīvu sagatavošanas darbu veica Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, trīs Baltijas valstu četri nacionālie mākslas muzeji, Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republiku vēstniecības Francijā.
SAISTĪTIE RAKSTI
Baltijas valstu simbolisma izstādi Orsē muzejā Parīzē apmeklējuši vairāk nekā 236 000 interesentu | 19.07.2018.
FOTO NO PRESES KONFERENCES 2017. GADA 1. JŪLIJĀ
ARTERRITORY ĪSSARUNA AR IZSTĀDES VIRSKURATORU RODOLFU RAPETI
PROJEKTA VADĪTĀJA:
Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja
T: (+371) 67 716101, E: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
IZSTĀDES VIRSKURATORS un KONCEPCIJAS AUTORS:
Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti), Francijas nacionālā mantojuma glabātājs, simbolisma pētnieks
IZSTĀDES KURATORE:
Beatrise Avanzi (Béatrice Avanzi), Nacionālā muzeja Orsē un Oranžērija (L’établissement public du musée d’Orsay et du musée de l’Orangerie) krājumu glabātāja
IZSTĀDES SADAĻAS “LATVIJAS SIMBOLISMS” KURATORE:
Dr. art. Dace Lamberga, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore
T: (+371) 67 716103, E: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.