Izstāde “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis”.

Izstāde “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis”. — Latvija 100

Vieta Galerija Museum LV (Andreja Pumpura iela 2, Rīga)

Izstāde “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis”. — Latvija 100

Datums:07.04.2018 — 06.05.2018

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 ietvaros galerijā “Museum LV” būs apskatāma izstāde “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis”.

Izstādē “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis” piedalās septiņi mākslinieki un vairākas starptautiska mēroga popzvaigznes. Projekta nosaukums ir patapināts no populāra saukļa, ko lielos ražošanas apjomos drukā uz bērnu rāpulīšiem, t-krekliem un citiem apģērbu veidiem ar mērķi izplatīt masu produkcijas veikalos un internetā. Nozīmju ziņā elastīgais vēstījums var tikt tulkots gan kā kritisks sociālpolitisks komentārs par mūsdienu sabiedrību, tās mainīgajām vērtībām un savdabīgajiem varoņiem, gan kā aicinājums ļauties iztēles brīvībai, necenšoties sevi definēt un ieslēgt sociāli noteiktas identitātes un domāšanas rāmjos.

Izstādē tiek pievērsta uzmanība fantāzijas, fikcijas un absurda ietekmei uz dažādām sabiedrības grupām 21. gadsimta realitātē, kurā īpaši nozīmīga loma tiek piešķirta tādām sociālajām identitātēm kā nacionālā, etniskā vai kultūras piederība. Interešu fokusā nonāk jēdziens “maģiskā identitāte”, kas kā mitoloģiskās domāšanas formējums turpina eksistēt racionālisma idejās balstītās Rietumu civilizācijas apziņā un paradumos. Maģiskās identitātes kā iedomātas piederības kādai fantastiskai realitātei bērnu pasaulē organiski sadzīvo ar citām sociālajām identitātēm, atkarībā no vēlamās projekcijas, bērnam bez grūtībām transformējoties princesē, kosmonautā, elfā, kareivī, nāriņā vai varavīkšņu krāsas ponijam līdzīgā vienradzī. Indivīdam pieaugot, šī iedomātā identitāte var kļūt arī par veidu, kā provocēt ārpus konkrētās piederības grupas eksistējošo sabiedrības daļu vai izteikt protestu un kritiku, kas sasaucas ar dažādām jauniešu iecienītām subkultūrām. Visbiežāk šīs maģiskās identitātes palīdz radīt literatūra, kino, māksla, vēsture un popkultūra, kas paši par sevi veido košu sabiedrības vērtību un fantāziju spoguli. Tāpat nozīmīga loma ir arī globalizācijas procesiem un informācijas mediju attīstībai, kas ir radījuši gan Austrumu un Rietumu popkultūras hibrīdus, gan postkoloniālo valstu ironiski eksotiskas izrādes.

Laikā, kad notiek aktīva valstu bruņošanās, politiskās varas grožus pārņem nacionālisti un populisti, Eiropas daļā turpinās “tautu staigāšana” jeb bēgļu krīzes risināšana, kā arī raķešu pingpongs starp ASV un Ziemeļkoreju, ir atdzimusi ticība kara vadoņiem un mistificētiem līderiem. Latviešu fotogrāfa Reiņa Hofmaņa jaunākie darbi no “LARP” (live action roll-playing game jeb brīvdabas lomu spēles) un “Varoņu” (cosplay jeb kostīmu spēles) sērijas pasaules notikumu kontekstā kļūst par ko vairāk nekā tikai noteiktas interešu grupas portretējumiem. Šī fiksētā telpa starp realitāti un maģisko pasauli kļūst par patvērumu cilvēces ideāliem un Holivudas kinolentei līdzīgiem gladiatoru sapņiem. Par tā dēvēto “maģisko kareivju” tēmu var runāt arī cita latviešu mākslinieka Kristiana Brektes 20. gadsimta sākumā uzņemto fotogrāfiju kolekcijas sietspiežu versijās, kurās anonīmo kareivju, sabiedrības dāmu un bērnu sejas ir izkrāsotas blekmetāla stilistikā vai citādi manipulētas, veidojot savdabīgus laika, nozīmju un identitāšu uzslāņojumus.

Teksasas štatā dzimušā un Amsterdamā rezidējošā mākslinieka Florisa Šēnfelda uzmanības centrā nonāk dažādas entuziastisku cilvēku grupas, kuras saista aizraušanās gan ar izdomātiem tēliem un pasaulēm, gan maģiskiem rituāliem.

Viens no šādiem projektiem ir tapis sadarbībā ar trekkies (ASV producētās filmas “Zvaigžņu ceļš” faniem), kas pulcējas pārģērbušies par klingoniem (humanoīdu civilizācija) un savstarpēji komunicē klingonu valodā. Māksliniekam veidojot pirmo klingonu operu uz Zemes, nācās nemitīgi testēt šī projekta autentiskumu trekkies izveidotā kanona ietvaros, vērojot, vai opera un ar to saistītās aktivitātes tiks akceptētas kā daļa no klingonu kultūras. Savukārt otrs izstādē redzamais Šēnfelda projekts ir saistīts ar kādu Sanfrancisko iedzīvotāju, kas tic konspirācijai par starpgalaktiska parlamenta un realitātes šova eksistenci, par kura zvaigzni neviļus kļuvis gan viņš pats, gan viņa ģimene.

Dzimtes un sieviešu pašrefleksijas jautājumiem pievēršas PinchukArtCentre mākslas balvas fināliste, Kijevā dzīvojošā māksliniece Alina Kleitmana, kuras darbu tēmu loku veido sievietes ķermenis, seksuālā emancipācija, agresija un modernās sabiedrības degradācija. Savukārt Barselonā dzimušo mākslinieci Nataliju Ivanjesu Lario interesē jaunu meiteņu pašrefleksijas formas sociālajos medijos, padarot savu ķermeni un dzīvesveidu par patērējamu produktu. Mākslinieces darbus raksturo piemīlīga un meitenīga agresīvā kapitālisma “cildināšana”.

Izvēršot tēmas vizuālo potenciālu, izstādē piedalās arī popkultūras pārstāvji, kuru projektus raksturo spēcīgas sadarbības ar dažādiem māksliniekiem, eksperimentāli formāti un spēja transformēt mūsdienu masu kultūras produkciju gan krāšņās vīzijās, gan sociālajā aktīvismā. Kanādiešu mūziķes un mākslinieces Grimes pašproducētajā videoklipā Genesis (2012) apvienota kristīgā ikonogrāfija (īpaši ietekmējoties no Hieronīma Bosha daiļrades) un anime estētika, radot moderni mesiānistiku asa sižeta video labākajās viduslaiku katolicisma tradīcijās.

Amerikāņu režisora Harmonija Korīna absurdā īsfilma Umshini Wham (tulk.: “Atnes manu pistoli”, 2011), kuras galvenie varoņi ir Dienvidāfrikas ekscentriskās reivrepa mūzikas apvienība Die Antwoord, veido savdabīgu versiju par Boniju un Klaidu. Filmā mūziķi ietērpti japāņu animācijas varoņa Pikaču tērpos un iejūtas pasaules nepieņemtu lupatlašu–gangsteru lomās, kuri siro pa ciematu invalīdu ratiņkrēslos. Tāpat izstādē ir iekļauts Youtube zvaigznes, režisora un specefektu mākslinieka Mike Diva videodarbs, kas veltīts ASV prezidenta vēlēšanām. Izmantojot ļoti eklektiskus masu kultūras simbolus, tajā skaitā reklāmas un mūzikas klipu estētiku, mākslinieks pamanās asprātīgi, bet trāpīgi komentēt politiskās aktualitātes. Projekta atklāšanā MuseumLV telpās notiks arī Ivara Grāvleja un Margrietas Dreiblates pieradinātās modes skate “Kebabs”.

No 5. aprīļa Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Rīgā, Liepājā, Cēsīs,  Daugavpilī un Tartu (Igaunija) norisināsies starptautisks laikmetīgas mākslas notikums “Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018”, piedāvājot apmeklētājiem plašu izstāžu, performanču, simpozija, diskusiju un meistarklašu programmu.

Šogad biennāle pievēršas pašizpratnes jautājumiem – kas mēs esam un kas izvēlamies būt laikā, kad sociālā, politiskā un kultūras dinamika piedāvā arvien jaunas pārtapšanas iespējas. Izvēlētais biennāles nosaukums "I Like Your Face", izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. 

Paldies izstādes atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Valsts kultūrkapitāla fonds, ASV vēstniecība Latvijā, LNMM, Tartu Mākslas māja, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Grata Eco House, LG Electronics Latvia, Hibnerstudio, Lux Express, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Reigys Ausmeņa Kebabs, Malduguns Alus, AS “Antalis”, arterritory.com, lsm.lv, Latvijas Radio 1, Radio NABA, laikraksts “IR”, interneta žurnāls “Punctum”, “Satori”.

 

Dalībnieki: Kristians Brekte (LV), Ivars Grāvlejs (LV/CZ), Margrieta Griestiņa (LV), Reinis Hofmanis (LV), Alina Kleitmana (Alina Kleytman, UA), Natalija Ivanjesa Lario (Natalia Ibáñez Lario, ES), Floriss Šēnfelds (Floris Schönfeld, US/NL)

Popkultūras pārstāvji: Mike Diva (US), Grimes (CA), Harmonijs Korīns (Harmony Korine, US) sadarbībā ar Die Antwoord (ZA)

Kuratore: Šelda Puķīte (LV)

Attēls: Publicitātes attēls. Autore: Darja Meļņikova

www.rpbiennial.com 

Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu