Izstāde "Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?"

2019. gadā apritēja 150 gadi kopš Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) kolekcijas pirmsākuma, savukārt 2020. gadā LNVM svin simtgadi muzeja statusā. Viens no muzeja jubilejām veltītajiem pasākumiem ir izstādes "Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?" atklāšana. 

Izstāde veidota kā atbildes uz šķietami vienkāršiem jautājumiem par muzeja darbību, tostarp: "Vai muzejs krāj visu?", "Kā priekšmets nonāk muzeja krājumā?", "Kas jāprot restauratoram?", "Vai priekšmeti var kļūt "ietekmīgi"?", "Vai visi muzeja priekšmeti apskatāmi ekspozīcijā?".

Ieskatu krājuma veidošanas, restaurācijas, pētniecības un popularizēšanas darbā sniegs gan muzeja priekšmetu piemēri, gan darbinieku ikdienu dokumentējoši video sižeti. To papildinās arī iespēja improvizētā krātuves telpā izzināt Latvijā lielākā muzeja krājuma kolekciju daudzveidību.

Ko mūsdienās nozīmē pirms daudziem gadu desmitiem muzejam liktais uzdevums – "vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības (..)", kā tas formulēts muzeja misijā? Kāpēc vajadzīgs muzejs? Kāpēc būtisks ir muzeja paveiktais, ko tas dod sabiedrībai kopumā? Kāpēc vākšanai bez pētīšanas nav nozīmes, kāpēc nav nozīmes popularizēšanai bez pētniecības, kāpēc nav jēgas vākt, ja to nevar saglabāt un restaurēt!? Šķetinot tos vai skaidrojot zinātkāram jautātājam, izrādījās, ka lakoniskais muzeja misijas formulējums patiesībā ir sarežģīts procesu kopums.Foto: Jānis Puķīte, Latvijas nacionālais vēstures muzejsMuzeja jubilejām veltītā izstāde iecerēta kā detalizēts skats muzeja darbības mehānismā, skaidrojot dažādo muzeja darbības virzienu nepieciešamību mantojuma saglabāšanai, kultūras atmiņas uzturēšanai, pētniecībai mūsdienu sabiedrības izglītībai, izziņai un piedzīvojumam.

Izstādes veidotāji ir plaša darba grupa no dažādām muzeja struktūrvienībām, tostarp: LNVM darbinieki Imants Cīrulis, Inita Heinola, Toms Ķikuts, Anita Meinarte, Olga Miheloviča, Līga Palma, Inita Smila, Jevgēnija Svikle, Jānis Šabanovs, Artūrs Tomsons, Anna Zeibārte, Irina Zeibārte, Irita Žeiere, mākslinieks Ģirts Boronovskis, fotogrāfi Kārlis Kalseris, Jānis Puķītis, izmantotas arī Roberta Kaniņa fotogrāfijas; video risinājumus nodrošina Jānis Zarāns, Jānis Ķīkulis.Foto: Jānis Puķīte, Latvijas nacionālais vēstures muzejs

Saistītie pasākumi muzejā

19. septembrī, 17. oktobrī, 21. novembrī 12.00 – ekskursija un nodarbība bērniem izstādē "Tuvplāni",

19., 20. septembrī, 24. oktobrī, 21. novembrī 14.00 – ekskursija pieaugušajiem izstādē "Tuvplāni",

26. septembrī 11.00, 11.30, 12.00, 12.30, 13.00 ekskursijas LNVM krātuvēs un darba telpās jaunajā Latvijas Muzeju krātuvē Pulka ielā 8,

29. septembrī un 27. oktobrī 17.30 – tematiskie pasākumi izstādē Vēlo otrdienu ciklā,

Skolēnu un citām grupām pieejama muzejpedagoģiskā programma "Kas ir muzejs?".

Dalība pasākumos un nodarbībās iespējama tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, rakstot Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!  vai zvanot 67221357. Plašāka informācija –muzeja mājaslapā www.lnvm.lv un sociālajos tīklos. Lūdzam sekot aktuālajai informācijai –iespējamas izmaiņas saistībā ar COVID-19 izplatības tendencēm.

Par muzeja vēsturi

2019.–2020. gadā LNVM atzīmē dubultjubileju – pērn apritēja 150 gadi kopš muzeja kolekcijas pirmsākuma, kas saistīts ar 1869. gadā dibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju. Savukārt 2020. gadā LNVM piepulcējas Latvijas nacionālo kultūras institūciju simtgades jubileju plejādei, jo 1920. gada sākumā Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzejs kļuva par valsts muzeju Izglītības ministrijas pārziņā. Sākotnēji tas darbojās kā Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, no 1924. gada – kā Valsts Vēsturiskais muzejs ar misiju "vākt, glabāt, izstādīt un popularizēt dažādas senatnes, kā arī jaunāko laiku kulturālās vērtības, kurām ir nozīme Latvijas vēsturē". Līdz 30. gadu beigām Valsts Vēsturiskais muzejs bija kļuvis par lielāko Latvijas vēstures liecību glabātāju ar filiālēm Cēsīs, Jelgavā, Rundālē un Daugavpilī. Padomju okupācijas laikā, manevrējot starp iepriekš savāktā mantojuma saglabāšanu un padomju ideoloģijas spiedienu pievērsties propagandai, muzejs galvenajos vilcienos spēja saglabāt tā iepriekšējo struktūru. Kopš 2005. gada muzeja nosaukums ir Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, un tas ir lielākais lietiskā kultūras mantojuma glabātājs Latvijā.