Konference “Pūliņu dzimtas devums Latvijas kuģniecības un aviācijas attīstībā” kā veltījumu Latvijas simtgadei

Pūliņu dzimtas 3. salidojuma laikā tiek rīkota konference “Pūliņu dzimtas devums Latvijas kuģniecības un aviācijas attīstībā” kā veltījumu Latvijas valsts simtgadei. Sadarbībā ar Mērsraga novada pašvaldību šī konference tiks iekļauta Mērsraga novada Zvejnieksvētku programmā kā viena no aktivitātēm. 

Pūliņi – jūrnieku un kuģīpašnieku dzimta, kas cēlusies no Upesgrīvas pagasta Uguņciema. Izsekojama kopš 18. gs. sākuma, kad baznīcas grāmatās un muižas revīzijas aktīs parādījušās ziņas par Reizu māju saimnieku Sīmani, kas miris 1778. g., un viņa sievu Līzi, kas mirusi gadu vēlāk 80. g. vecumā. Pūliņiem piederēja 28 burinieki (visvairāk Latvijā) un 3 tvaikoņi. 1902. gadā Pūliņu īpašumā bija 11 burinieki 180 tūkstošu rubļu vērtībā – divreiz vairāk nekā kuģniecības sabiedrībai Austra, un šo kuģu rīkošanai Pūliņi tērēja mazāk naudas nekā sabiedrība Austra savu kuģu rīkošanai. Vairāk nekā 20 Pūliņu dzimtas pārstāvju bija ne vien kuģu īpašnieki, bet arī kapteiņi, stūrmaņi, būvmeistari pat kuģu mākleri un tirgotāji. Vairāki burinieku īpašnieki, arī Pūliņi kļuva par tvaikoņu rēderiem. Tvaikonis Maiga bija pirmais kuģis, kas 1918. gada decembrī pacēla Latvijas Republikas karogu.

Nikolajs Pūliņš bija pirmais Latvijas sporta lidotājs un lidmašīnu būvētājs pēc neatkarības atgūšanas 1919. gadā. Par drošsirdību neatkarības cīņu laikā Latvijas bruņotajos spēkos viņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 1928.gada vasarā N. Pūliņš bija pietiekami drošs, lai lidotu uz Mērsragu. Satiksmes ministrijas Gaisa transporta nodaļa reģistrēja lidojumu uz Mērsragu, kā veiksmīgu "Ikara" lidošanas spēju pārbaudi. Bez tam Pūliņš izturēja pilota kvalifikācijas pārbaudi. Rezultātā "Ikars" tika reģistrēts kā Latvijā pirmā civilā lidmašīna ar imatrikulācijas burtiem YL-AAA, bet Pūliņš saņēma starptautiskā lidotāja pirmo civilā pilota licenci Nr.1.