Izstāde "Latviešu māksla Kalamazū"

2018. g. 17. janvārī Rietummičigānas universitātes Ričmondu Vizuālās mākslas centrā atklās divas Amerikas latviešu mākslinieču izstādes - Ritas Grendzes "Raksti tiem, kas meklē gaismu" sliesies no ātrija sijām visu gadu. Sniedzes Jansones-Ruņģes izstāde "Altāri un mīti, skulptūras" par cilvēku un dabas attiecībām, būs apskatāma līdz 11. martam. Izstādi iekārto centra izstāžu direktore Indra Lācis.

Ritas Grendzes iespaidīgā instalācija "Raksti tiem, kas meklē gaismu" godina Latvijas valsts simtgadi un cildina grāmatas kā cieņas priekšmetus. Instalācija, veidota no ziedotām un pamestām latviešu grāmatām, pārveido rakstīto vārdu spēcīgā vizuālā valodā.

Grendzes kompozīcija atdarina latviešu galdautus, lietojot grāmatu lapas kā musturus - rakstus - kuru izkārtne līdzinājas arī karogiem. Pirmizstāde "Raksti tiem, kas meklē gaismu" instalācijai notika 2017. gada vasarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā.

Grendze izmanto grāmatas un tekstilus mākslas projektiem. Māksliniece uztver grāmatas kā emocionālus objektus, konceptualizējot grāmatas saturu kā netveramu, īslaicīgu, un saistītu ar atmiņām. Viena no senākajām, latviešu valoda sapin vizuālas alūzījas ar tekstu un simbolu. Piemēram, vārds "rakstīt" nozīmē gan rakstīt ar roku, gan arī izveidot etnogrāfisku dizainu.

"Raksti tiem, kas meklē gaismu," uzlūko valodu un rakstus kā vienlaicīgus, stimulē skatītājā izbrīnu un aicina vērīgi apskatīt instalētās grāmatu lapas. Iekārtojums apzīmē, dekonstruē, un laikmetīgi rekonstruē rakstu lapas kā jaunu, visaptverošu vidi - vienlaicīgi galdauts, karogs, un vārds kā gaismas nesēji.

Rita Grendze veido mākslas darbus no ikdienas priekšmetiem. Viņas bakalaura un maģistra grādi, kā arī Fulbraita stipendijas studiju gads Latvijā koncentrējās uz tekstilmākslu. Karjeras sākumā Grendze radīja objektu hibrīdu skulptūras, ietverot sirreālismu, pastiprinot pazīstamo līdz absurdam. Viņa pēta saiknes, kas vieno fiziskās un sabiedriskās nozīmes. Grendzes lielās instalācijas ir izmantojušas tūkstoti grāmatu, simtiem lāpstu, un metriem tekstilšķiedras. Viņas instalācijas ir bijušas uzstādītas vairākās Amerikas vidienes pilsētās, kā arī Ņujorkā un Rīgā. Grendzes darbi ir pieminēti un aprakstīti izdevumos "Fiberarts," Čikāgas "Daily Chronicle," "The Detroit Free Press," "The Jersey Journal," un "Artletter." Grendze darbojusies kā mācības spēks Merilendas institūta Mākslas koledžā (Maryland Institute College of Art), kā arī pasniegusi kursus Džersijās pilsētas (Jersey City) universitātē. Viņa dzīvo Čikāgā un dala savu laiku starp ģimeni un mākslas studiju, kur viņa piekopj gan ikdienas zīmēšanas praksi gan darina liela mēroga darbus.

Caur skulptūrām Sniedzes Jansones-Ruņģes izstāde "Altāri un mīti" vedina skatītāju garīgā pastaigā pa senu mežu, uzsverot mijiedarbību starp cilvēku un dabu. Lietojot latviešu folkloras, kvantu fizikas un Tibetas mitoloģijas dabas garus, abstrakti antropomorfās skulptūras padara vienmērīgu cilvēka stāvu pretstatā dabas veidojumiem.

Ilustrējot putnu dziesmas aizrautību, bērzu biržu cēlo klusumu, vai attālo senču mantojumu, Jansones-Runģes sarežģītās skulptūras mudina skatītāju iekļauties attēlos. Koks, vara plāksnes, keramikas atlējumi un dabas atradumi – gliemežvāki, zari – veido viņas skulptūru dziļi personisko saskārsmi ar dabiskām un pārdabiskām pasaulēm.

Pēc bēgļu gaitām Otrā pasaules karā, Ruņģu ģimene nonāca Vācijas bēgļu nometnē, kur piedzima Sniedze. Sešu mēnešu vecumā Sniedze ar ģimeni ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa uzauga Mičigānas mežos un laukos, kur viņa uzturēja ciešu saistību ar latvisko dzimteni. Jansone-Ruņģe, kā latviešu diasporas māksliniece, atsaucas uz latviešu tautas gara mantām. Viņas darbi itkā rosina uz svētvietu veidošanu, "pārveidoto altāri," vietu cieņas izrādīšanai, pārdomām, un garīgai izmaiņai. Mākslinieces izdomu pilnie darbi norāda uz neizbēgamām maiņām un to, ka mūsu vieta pasulē, pat zeme uz kuras stāvam, var sašķobīties, pārvērsties, reizēm bez brīdinājuma.

Sniedze Jansone-Runģe lielākoties strādā ārpus ierastā mākslas tirgus robežām. Mācījusies Rietummičigānas universitātē, bet saņēma BFA (Bachelor of Fine Arts) Čikāgas Mākslas institūta skolā (School of the Art Institute of Chicago). Beidzot SAIC, Runģei piešķīra stipendiju, lai fotografētu svētvietas Latvijā. Rezultātā darbs, "Meklētājs," devās uz Latvijas vēstniecību Vašingtonā, Overbrukas mākslas galēriju Maskīgenā (Muskegon, MI) un uz Garezeru. Viņas darbi ir bijuši izstādīti Okupācijas muzejā Rīgā, Holokausta muzejā Maskavā un Holokausta muzejā Farmingtonā, Detroitā.

Runģe vairāk kā desmit gadu strādāja par māksliniecisko vadītāju “Whole Art” teātrī Kalamazū, Mičigānā un Rīgā vadīja režiju Agātes Nesaules "Sieviete dzintarā." Viņa ir divu dzeju krājuma autore: "Pusnakts negatīvi" (1971) un "Ķekars" (1985).