Lekcija "Brāļu draudzes kustības pienesums Latvijas mūzikas attīstībā"

Aicinām, sestdien, 3.oktobrī, plkst. 15.00 Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā visus interesentus uz Jurģa Klotiņa, Valsts prezidenta ārštata padomnieka vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, lekciju "Brāļu draudzes kustības pienesums Latvijas mūzikas attīstībā".

Lekcijā ielūkosimies Latvijas vēsturnieku secinājumos par Brāļu draudzes pienesumu Latvijas mūzikas kultūras attīstībā. Centīsimies arī saklausīt hernhūtiešu kustības noskaņu mūzikas piemēros. Sarunāsimies par mūsu kultūras un identitātes saknēm.

"Kas būtu latvieši bez Dziesmu svētkiem? Mūsu nacionālā pašapziņa, ceļš pie savas valsts varbūt noritētu citādi. Kāds cits notikums Dziesmu svētku vietā mūsdienās pulcētu kopā latviešus no visas pasaules? Taču cik daudz mēs zinām par to, kā dziedāšana un mūzika attīstījās pirms 1873. gada Rīgā un pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos, vēl pirms tam, kad hernhūtiešu ģimenes dēla Jāņa Cimzes mācītie latviešu un igauņu tautskolotāji sāka vadīt korus Vidzemē?

Brāļu draudzes jeb hernhūtiešu kustība nesa lielu kristīgi garīgu atmodu Vidzemes latviešiem. Dziesma un dziedāšana jau pašā kustības sākumā 1739. gadā kļuva par valodu, kurā atmodas kustības Gars sasniedza cilvēku sirdis. Ar Elizabetes fon Hallartes gādību uzceltajā skolotāju seminārā Valmieras Jērakalnā mācīja dziedāt pēc notīm. Līdzās lasītprasmei, rakstītprasmei, darba tikumam uzplauka Vidzemes latviešu mīlestība uz dziesmu un mūziku", stāsta Jurģis Klotiņš. Pēc lekcijas uz sarunām rosinās Brāļu draudzes misijas vadītājs Latvijā Gundars Ceipe.

Šis ir priekšlasījuma cikla "Brāļu draudzes kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte topošai ekspozīcijai Āraišos" trešais pasākums. Priekšlasījumu cikls, kopā piecas sarunas, tiek rīkots sadarbībā ar Brāļu draudzes kultūrvēsturiskā mantojuma vadošajiem pētniekiem, domājot par Brāļu draudzes darbībai veltītu piemiņas ekspozīcijas izveidi Āraišos autentiskā Lieduliešu draudzes saieta namā, ko iecerēts pārvest no Vecpiebalgas.

Pasākumu organizē Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Brāļu draudzes misiju Latvijā. Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijai – 100" atbalstu.