Limbažu slimnīcas 80 gadu jubileja

15. decembrī SIA “Limbažu slimnīca” sadarbībā ar Limbažu novada domi vēlas radīt svētkus mediķu saimei, atceroties gan tos laikus, kad sākās pārmaiņas veselības aprūpē un jaunā slimnīca tikai tapa, gan arī vēlākus laikus, kas nāca ar grūtu cīņu par tās pastāvēšanu šodien.

Godināsim senos kolēģus aicinot tos uz atmiņu pēcpusdienu, kurā atceroties darba gadus, iespējams, tiks atklāti arī kādi interesanti vēsturiski fakti. Pasākuma otrajā daļā, kurā tiks aicināta Limbažu novada mediķu saime, cildināsim kolēģus par nesavtīgu darbu un mūža ieguldījumu veselības aprūpē.

Katrs no kolēģiem, sadarbībā ar Limbažu tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībniecēm, varēs ieaust dzīparu un ierakstīt vēlējumu mūsu Latvijas himnas ”Dievs svētī, Latviju” simboliskajā jostā. Himna – tā ir viens Latvijas no valsts simboliem, bet Latvija – tie esam mēs, kas nesavtīgi strādājot esam devuši ieguldījumu, lai tā augtu un attīstītos.

Ārstniecībai Limbažu pilsētā ir sena vēsture. Tieši ar Latvijas valsts izveidošanu medicīnas nozarē Limbažos sākās pārmaiņas, kad kā privātārsts uz Limbažiem atnāca strādā Rūdolfs Eglītis. 1919. gadā viņu ievēlēja par pilsētas ārstu. Sākoties Brīvības cīņām R. Eglītis tika iesaukts armijā un strādāja kā armijas ārsts, bet 1922. gadā atgriezās Limbažos.

Viņš bija tautā ļoti atzīts un sabiedriski aktīvs, un 1936. gadā R. Eglītis kļuva par Limbažu pilsētas galvu. Viņš aktīvi atbalstīja jaunās slimnīcas ēkas nepieciešamību, un 1936. gada 25. septembrī svinīgi tika likts pamatakmens. Jaunuzcelto slimnīcu atklāja 1937. gada 11. decembrī. Arhitekta A.Klinklāva projektētā celtne bija viena no modernākām ārstniecības iestādēm Latvijā, ko tautā dēvēja par “Veselības pili”. Tas bija spožs medicīnas iznāciens ne tikai skaistās ēkas veidolā, bet arī ar ļaudīm, kas šajā jomā strādāja. Caur laikmetu griežiem līdz mūsdienām Limbažu slimnīcas ēka saglabājusies kā veselības aprūpes simbols pilsētā un novadā.

Ēka ir simbols, bet pamatā stāsts ir par cilvēkiem – Latvijas cilvēkiem – ārstiem, māsām, slimnieku kopējiem, kas ar savu nesavtīgo darbu, neskatoties uz pastāvošajām varām, nesavtīgi veikuši savu darbu un palīdzējuši cilvēkiem atgūt vai saglabāt pašu dārgāko – veselību. Katrs no slimnīcas darbiniekiem ir ierakstījis savu vārdu šajā stāstā.