Pieminekļa Kalevi bataljona karavīriem atklāšana

22. jūnijā plkst. 10:00 Skangaļu muižā, Priekuļu novadā, godinot Cēsu kauju dalībniekus un Kalevlaste Maleva bataljona cīnītājus, tiks atklāts piemiņas akmens. Svinīgajā pasākumā piedalīsies Latvijas un Igaunijas augstākās amatpersonas, kā arī militārie un pašvaldību vadītāji, un pieminekļa izveides un īstenošanas atbalstītāji no nevalstiskajām organizācijām.

Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs, atvaļināts pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš, kurš ir viens no pieminekļa izveides iniciatoriem, uzsver:

“Latviešu un igauņu apvienotā karaspēka uzvara kaujā par Skangaļu muižu bija Cēsu kauju lūzuma punkts, jo tās rezultātā Niedras valdības karaspēks sāka vispārēju atkāpšanos. Kaleviešu kaujas zaudējumi pie Skangaļu muižas ieņemšanas bija 58 karavīri, skaitot kopā kritušos un ievainotos. Piemiņas vietas izveidē lielu atbalstu saņēmām no Igaunijas puses, tāpēc esam gandarītai, ka pēc aptuveni pieciem gadiem kopš idejas rašanās, esam tikuši pie rezultāta.”

Atceroties 1919. gada 22. jūnija notikumus: uzbrukums landesvēristiem sākās jau agrā rītā pulksten sešos trīsdesmit, kad kaleviešu 3. rota ar bruņotā vilciena desantu ielauzās Skangaļu muižā un tur saņēma 2 lielgabalus, tomēr ienaidnieks pārgāja pretuzbrukumā un uzbrukums neizdevās. Nedaudz vēlāk dienas vidū uzbrukumu atkārtoja, un pēc niknas tuvcīņas landesvēristus izsita no Skangaļu muižas. Trofejās ieguva ložmetējus, lielu daudzumu munīcijas un citus kaujas piederumus, un vēl pēc divām stundām igauņi jau ieņēma svarīgo ceļu mezglu pie Startu kroga.

Sadarbība ar Pestīšanas armiju pieminekļa izveidē

Šodien Skangaļu muižā saimnieko kristīgā organizācija Pestīšanas armija, kas atjaunojusi vēsturisko ēku kompleksu, lai pēdējos 20 gadus šeit darbotos bērnu un ģimeņu attīstības centrs. Šeit  darbojas arī viesu māja un notiek dažādi izglītojoši pasākumi un konferences. Pestīšanas armijas Latvijā vadītājs Roberts Tuftstrems saka: “Mūsu organizācijas mērķis kalpot sabiedrībai un sniegt roku cilvēkiem, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk, vislielākajā mērā sakrīt ar vēsturisko cīņu par brīvību, labāku nākotni un ikvienas dzīvības vērtību. Esam priecīgi, ka piemiņas akmens mūsu apsaimniekotajā teritorijā būs brīvi pieejams interesentiem. Ikviens ir laipni aicināts Skangaļu muižā, lai godinātu brīvības cīnītājus.”

Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņs uzsver: “Šīs piemiņas vietas izveide ir Latvijas un Igaunijas nevalstisko organizāciju un Pestīšanas Armijas kopīgs projekts. Esam ļoti pateicīgi, ka pieminekļa vietas meklējumos Skangaļu muižā atradām ieinteresētu un saprotošu īpašnieku. Tieši pirms gada notika sarunas starp Igaunijas Aizsardzības Spēku Kalevi bataljona komandieri, Kalevi Virsnieku kluba prezidentu, biedrības “Latviešu Strēlnieku apvienība” pārstāvi, Pestīšanas armijas vadītāju un Igaunijas kara muzeja pārstāvi, kurā panācām vienošanās par tālāko sadarbību, kā arī parakstījām nodomu protokolu, kas iezīmēja katras puses pienākumus. Tik nozīmīgā gadskārtā igauņu pieminekļa atklāšanas pasākums no ģimeniska pasākuma ir ieguvis valsts mēroga notikuma svaru”.

Igauņu puse uzņēmās pieminekļa izgatavošanu un atvešanu, savukārt latviešu - sagatavot pieminekļa pamatni un saskaņot dokumentus, bet Pestīšanas Armija - nodrošināt vietu pieminekļa uzstādīšanai. Igaunijas Kara muzejs apņēmās sniegt palīdzību ekspozīcijas izveidošanā. Pieminekļa izgatavošanai un uzstādīšanai izmantoti ziedojumi, kuru vākšanu organizē Latviešu Strēlnieku apvienība. Apvienības Cēsu nodaļas vadītājs izsaka cerību, ka Skangaļu muiža un citas vēsturisko notikumu un kauju vietas, apbedījumi, karavīru kapi un cita informācija tiks atzīmēta novadu tūrisma kartēs, lai veicinātu militārās vēstures novērtēšanu.

Skangaļu muiža – vēsturisko notikumu aculieciniece

Skangaļu muiža

Skangaļu muiža ir nozīmīgs arhitektūras, kultūras un militārās vēstures objekts Priekuļu novadā aptuveni 20 kilometrus no Cēsīm. Tas ir Pestīšanas Armijas īpašums. Savulaik Skangaļu muiža ir piederējusi bijušā Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes mātes vecākiem. Latvijai atgūstot neatkarību, Palmes ģimene atjaunoja savas tiesības uz muižu un atdāvināja to Pestīšanas armijai dažādu sociālu projektu īstenošani. Pestīšanas armija atjaunotajā muižas kungu mājā izveidojusi viesu namu un Palmes ģimenes muzeju. Šobrīd šeit tiek organizētas bērnu vasaras nometnes, sniedzot iespēju sociāli neaizsargātiem bērniem izglītoties un jēgpilni pavadīt brīvo laiku, kā arī semināri un konferences.

Par Pestīšanas armiju Latvijā 

Pestīšanas armija kā reliģiska organizācija ar dažādām sociālās atbildības un labdarības programmām darbojas 131 pasaules valstī, tostarp 22 no 28 Eiropas Savienības valstīm. Vēsturiski Pestīšanas armija dibināta 19. gadsimta beigās kā kristīgā misija Londonā. Tās dibinātāji dēvēja to par armiju, bet brīvprātīgos un kalpotājus – par karaspēku, tāpēc tradicionāli organizācijā tiek izmantota militārā terminoloģija un apģērbs. Latvijā Pestīšanas armija kā organizācija tika reģistrēta 1923. gadā Jelgavā, un tā darbojās līdz 1943. gadam, kad tās darbība tika aizliegta un īpašumi nacionalizēti. 1990. gadā organizācija varēja atsākt savu darbu Latvijā. Pestīšanas armija Latvijā iekļaujas Zviedrijas un Latvijas teritorijā. Latvijas reģionu vada majors Roberts Tuftstrems (Robert Tuftström) un majore Anna Marija Tuftstrema (Anna-Maria Tuftström), un kapteine Sāra Ilsters (Sarah Ilsters). Latvijā strādā 23 virsnieki un garīdznieki, 51 darbinieks un 402 biedri.

Plašākai informācijai
Lāsma Sīle, sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr. 28 356 341; e-pasts: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!

.