Priekšlasījums “Dzīvot tagadnei, strādāt nākotnei” par pirmo latviešu ārsti Klāru Hibšmani

Ar priekšlasījumu “Dzīvot tagadnei, strādāt nākotnei” par pirmo latviešu ārsti Klāru Hibšmani (1978–1946), kurai šogad aprit 140 gadu un kuras mūžs nesaraujami ievijies Latvijas likteņos, uzstāsies Rūta Dzenīte, biedrības “Aspazijas mantojums” valdes locekle.

“Dzīvot tagadnei, strādāt nākotnei. Pagātnei jābūt tikai mūsu dzīves skolai” – tas varētu būt medicīnas doktores Klāras Hibšmanes dzīves moto. 1878. gada 11. aprīlī Zaļenieku pagasta Mazkauliņu mājās piedzima meitene, kura līdzīgi kaimiņos augušajai Elzai Rozenbergai, vēlāk Aspazijai, devās tālu pasaulē. 1923.g adā Centrālā zemes ierīcības komiteja Klārai Hibšmanei piešķīrusi zemes gabalu Lielupē, 19.līnijā, kur viņa kopā ar vīru Emīlu Skubiķi uzbūvēja māju un pavadīja daudzas vasaras, pulcējot ap sevi tā laika izcilākos Latvijas ļaudis.

Klāra Hibšmane bija pirmā latviešu sieviete – ārste, studiju gados Šveicē Bernē tikusies ar Aspaziju un Raini. Draudzību ar Aspaziju un Raini apliecina ieraksti Raiņa dienasgrāmatā par abu dzejnieku viesošanos Hibšmanes vasarnīcā Lielupē.

Visu mūžu Klāra Hibšmane kopā ar vīru – sociāldemokrātu Emīlu Skubiķi bijuši aktīvi sabiedriskie darbinieki. Viņu dzīvoklī (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3) 1918. gada 17. novembrī notika vēsturiskā apspriede, kurā pārstāvji no astoņām demokrātiskajām partijām vienojās par Latvijas valsts proklamēšanu nākošajā dienā – 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī.

Klāra Hibšmane bija pirmā sieviete Rīgas domē. 1928. gadā par saviem nopelniem Latvijas labā tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

RŪTA DZENĪTE,

Biedrības “Aspazijas mantojums” valdes locekle