„Skaņu Meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei” - Valerio Trikoli jaundarba pirmatskaņojums

21. septembrī, 18:00 Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā notiks sicīliešu elektronikas komponista un improvizatora Valerio Trikoli (Valerio Tricoli) darba pirmatskaņojums.

Šis ir trešais un noslēdzošais pasākums koncertsērijā „Skaņu Meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei”, kurā valsts apaļā jubileja tiek atzīmēta ar jaundarbiem hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros. Trikoli simtgades projekta ietvaros ir radījis jaunu elektroniskās mūzikas kompozīciju. Ieeja – bezmaksas.

Valerio Trikoli (Valerio Tricoli) ir Minhenē dzīvojošs sicīliešu komponists, skaņu mākslinieks, improvizators, producents, skaņu inženieris un kurators, kura primārā interese radošajā darbībā ir apvienot tā dēvēto konkrēto mūziku un konceptuālas pieejas skaņai ar radikāliem novērojumiem par to, kā realitāte, virtuālā dimensija un atmiņa savstarpēji mijiedarbojas caur skaņu. Konkrētajā mūzikā, kuras metodes Trikoli ir iedvesmojušas, akcents tiek likts uz skaņu akustisku un dramatisku saspēli un kolāžām, bieži slēpjot avotu skaņai, kas var būt, piemēram, atvasināta no instrumentiem, gan sintezēta, gan iegūta no vides ierakstiem. Savos priekšnesumos Trikoli lielākoties izmanto analogus līdzekļus (primāri Revox lenšu magnetofonu, kā arī kasešu rakstītājus, sintezatorus, mikrofonus un gaismas efektus), un, lai arī šo priekšnesumu struktūra ir allaž mainīga, nemainīgi klātesošs ir akcents uz skaņas, telpas un klausītāju uztveres saspēli. Kā savu primāro iedvesmas avotu, izmantojot Revox magnetofonu, Trikoli min franču elektronikas improvizatoru Žeromu Netinžeru (Jérôme Noetinger), kuru viņš uzskata par “iespējams visu laiku labāko dzīvās elektroniskās mūzikas izpildītāju”.

Trikoli ierakstus izdod tādas respektētas eksperimentālās mūzikas izdevniecības kā PAN un Entr’acte. PAN publicēto Trikoli kopdarbu ar Tomasu Ankersmitu (Forma II) žurnāls The Wire nosauca par vienu no piecdesmit labākajiem 2011. gada mūzikas ierakstiem – tāpat arī viņa 2014. gadā klajā nākušo albumu Miseri Lares. Trikoli ir arī grupas 3/4HadBeenEliminated dalībnieks un izdevniecības Bowindo līdzīpašnieks. Starp viņa spilgtākajām sadarbībām var arī minēt kopprojektus ar saksofonistu Antuānu Šezē (Antoine Chessex), elektronikas mūziķi Hanno Leihtmanu (Hanno Leichtmann), improvizatoru un komponistu Verneru Dāfeldekeru (Werner Dafeldecker) un performances mākslinieci un mūziķi Panu Daidžingu (Pan Daijing).

Palermo dzimušais mūziķis savu koncertu skaņu raksturo kā “dzīvo konkrēto mūziku” un priekšnesuma gaitā izmanto lenšu magnetofonus un efektus, lai radītu akustiski iespaidīgas un misticisma noskaņu piesātinātas skaņu kolāžas.

Kā trāpīgi norāda mūzikas žurnālists Teo Dārtons-Mūrs, “ir grūti pateikt, vai viņa mūzika vairāk iederas pagātnē pirms 300 gadiem, vai arī nākotnē pēc 300 gadiem.” Trikoli arī atzīst, ka esot itālim, lielu lomu viņa bērnībā spēlējis katolicisms. “Manās skolās bija mūķenes un mācītāji, mēs gājām uz baznīcu,” viņš stāsta intervijā elektroniskās mūzikas portālam Stray Landings, - “Kā jaunietis, es noraidīju šīs ietekmes, taču pēc zināmām pieredzēm vēlākajā dzīvē, pieredzēm, kuras varētu nosaukt par psihoaktīvu vielu izraisītām, es no jauna atklāju interesi par garīgo. Es nesauktu sevi par ateistu, taču man arī ir grūti pieņemt ideju, ka definēju sevi kā reliģiozu, neraugoties uz to, ka es mīlu lasīt evanģēliju. Es varbūt nedaru to katru dienu, bet vairums dienu.” Jau iepriekšminētajā Miseri Lares albumā ir dzirdami Dantes citāti, savukārt 2017.gada episkajā albumā Clonic Earth Trikoli gremdējas metafiziskās un eksistenciālās idejās, sapludinot nenoskaidrotas izcelsmes kosmiskas skaņas ar diskrētiem koru tembriem un viņa paša knapi saklausāmo runu.

Koncertsērijā „Skaņu meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei” ir trīs koncerti ar pirmatskaņojumiem – pasaules līmeņa avangarda mūzikas jaundarbi trijos hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros (brīvā improvizācija, laikmetīgā mūzika un elektroakustiskā mūzika). Par iedvesmu šādi atzīmēt Latvijas valsts simtgades tuvošanos kalpojusi Janna Ksenaka (Iannis Xenakis) episkā elektroniskās mūzikas kompozīcija „Persepolis”, kas tika radīta 1971. gadā Širazas mākslas festivālam Irānā par godu persiešu impērijas dibināšanas 2500. gadadienai, kas caur savu novatoriskumu arvien atgādina par šo notikumu un zemi. Katrs no trim projekta jaundarbiem ir atskaņots citā Latvijas pilsētā – Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.

Koncerts ir bez maksas. Projekts top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijai – 100”, “Artilērijas pagrabu” un Mūzikas un mākslas festivāla “Daugavpils ReStArt 2018” atbalstu.

Vairāk informācijas: www.skanumezs.lv, www.facebook.com/ArtilerijasPagrabi/, www.daugavpilsrestart.lv/index.php/lv/