Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti

20. februārī plkst. 15.00 RTU Inženierzinātņu vēstures centra ekspozīcijas zālē, Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, notiks izstādes "Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti", kas veltīta Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – simtgadei, atklāšana.

Trīs laikabiedri – igauņu arhitekts Edgars Johans Kūsiks (Edgar Johan Kuusik, 1888–1974), latviešu arhitekts Indriķis Blankenburgs (1887–1944) un latviešu izcelsmes lietuviešu arhitekts Karolis (arī Kārlis) Reisons (1894–1981) – strādāja jaunizveidotajās valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, veicinot to attīstību un radot daudzas nozīmīgas celtnes, un ir cieši saistīti ar Baltijas valstu izveidošanas un pastāvēšanas vēsturi, piedzīvojot gan uzplaukumu un atzīšanu, gan divus pasaules karus un to sekas.

Viņu bērnība un jaunība saistīta ar Krievijas impēriju, ar iespēju izvēlēties studēt kādā no tās augstskolām, tostarp Rīgā. Viņu dzīvesceļi ir atšķirīgi un reizē raksturīgi tam laikam, kad veidojās neatkarīgās Baltijas valstis, tika aizstāvēta to neatkarība pēc Pirmā pasaules kara, kad tās uzplauka, attīstījās un konkurēja līdzās lielvalstīm, kad zaudēja neatkarību, politiskajās dzirnās ieraujot arī tehnisko inteliģenci. Daļa turpināja darbu dzimtenē, daļa – emigrācijā, vēl citi – nespēja samierināties un nepieļāva represijas pret sevi. Sagaidot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas simtgadi, to vēsturi varam iepazīt šo valstu pilsoņu likteņos.

Visi trīs arhitekti devuši nozīmīgu ieguldījumu izglītības tālākattīstībā – pēc I. Blankenburga projektiem uzceltas desmitiem skolas Latvijā, pēc K. Reisona iniciatīvas – izveidots tehnikums Šauļos, pēc viņa projekta celta komercskola Pasvalē. Strādādams par arhitektu Kauņā, K. Reisons sadarbojās ar bijušo RPI arhitektūras studentu (1913–1915, 1918/1919), lietuviešu arhitektu Vītautu Landsberģi-Žemkalni (1893–1993). V. Landsberģis-Žemkalnis saistībā ar Pirmo pasaules karu studijas Rīgā nebeidza. RPI studēja vairāki lietuvieši, vēlāk slaveni inženieri (J. Šimoļūns, K. Vasiļausks u. c.), bet arhitektūras studentu vidū vairāk bija igauņu nekā lietuviešu. Igauņu arhitekts E. J. Kūsiks bija Igaunijas Valsts mākslas institūta mācībspēks.

Vienam no izstādīto darbu autoriem – E. J. Kūsikam – divas dienas pirms Igaunijas Republikas simtgades, 22. februārī, aprit 130 gadu. I. Blankenburga 130. jubileja tika atzīmēta 2017. gadā. I. Blankenburgs un E. J. Kūsiks ir RPI absolventi, savukārt K. Reisons ir studējis Sanktpēterburgā, Krievijā, un ir bijis I. Blankenburga paziņa.

Izstādē būs aplūkojami igauņu, latviešu un lietuviešu arhitektu darbu fotogrāfijas, skices un plāni. Lietuviešu arhitekta K. Reisona ēkas attēlotas arī arhitekta un mākslinieka Jona Lukšes (dz. 1940; Kauņa, Lietuva) zīmējumos, kas pirmoreiz eksponēti 2014. gadā Kauņā, Vītauta Dižā universitātē, svinot K. Reisona 120 gadu jubileju.