XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki — Latvija 100

Vieta: Rīga

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki — Latvija 100

Datums:30.06.2018 — 08.07.2018

Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

INFORMĀCIJA PAR BIĻETĒM

Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju.

Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 54 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).

Galvenie  notikumi
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšana notiks 2018. gada 1. jūlijā ar tradicionālo Garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā, sekos Svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāk stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem veltītu Atklāšanas pasākumu.

Gaidītākie pasākumi Svētkos ir Deju lieluzvedums „Māras zeme” un Noslēguma koncerts „Zvaigžņu ceļā”. Daugavas stadionā ap 17 000 dejotāju caur kustību un tautas dejas soli, caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu izstāstīs Latvijas bagāto vēsturi.

Svētku nedēļas kulminācija ir Noslēguma koncerts „Zvaigžņu ceļā”, kurā 12 000 balsīgs dziedātāju kopkoris Mežaparka Lielajā estrādē sniegs trīs stundu garu koncertu, kurā skanēs latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi. Noslēguma koncerts pāries Sadziedāšanās naktī, skatītājiem pievienojot arī savas balsis, un turpināsies līdz pat rīta gaismai.

Norises vietas
Dziesmu un deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā. Ar īpašiem scenogrāfiskiem risinājumiem tiek pārveidotas pasākumu norises vietas, tiek būvētas vērienīgas skatuves, pilsētvidē izvietoti lielie ekrāni, iekārtotas teritorijas, lai skatītāji varētu pilnvērtīgi baudīt svētkus. Koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskās norišu vietās – Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Abas norises vietas šobrīd piedzīvo rekonstrukciju, lai 2018. gadā jaunā veidolā uzņemtu Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošo Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus.

Cieņa. Kopība. Tagadnīgums


XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos kā vienā no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem atbalsojas simtgades svinību vēstījumi un vērtības. To centrā ir cilvēks – svētku dalībnieks visplašākajā nozīmē, sākot no dziedātāja vecmāmiņas, līdz komponistam, brīvprātīgajam, šuvējai un svētku viesim.

Ikviens iesaistītais turpina tradīciju, radot un darot Dziesmu un deju svētkus, un reizē arī savu valsti – Latviju. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vērtības ir cieņa, kopība un tagadnīgums.

VISAS ZIŅAS PAR DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEM

www.dziesmusvetki.lv

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu