Kinoskatītāju interese par Latvijas filmām dubultojusies

Apkopojot 2018. gada pirmā pusgada statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, Latvijas kino rezultātu dinamika ir iespaidīgi pozitīva – pusgada laikā visas jaunās Latvijas filmas kopā apmeklējuši jau vairāk nekā 290 000 skatītāju un tas ir par gandrīz 100 000 vairāk, nekā visā 2017. gadā kopā.

Ievērojamu vietu šajā statistikā ieņem Simtgades filmas, kuru kopējais skatītāju skaits šobrīd jau pārsniedzis 206 tūkstošus.

Filmas "Bille" pirmizrāde. Foto: Gints Ivuškāns

Latvijas filmu izplatīšanas dati liecina, ka laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvijas kinoteātros apmeklētāko filmu desmitniekā iekļuvušas četras Latvijas filmas, turklāt trīs no tām nav šo topu pametušas kopš aprīļa, kad tika apkopoti pirmo trīs mēnešu dati. Vēl jo iespaidīgāk, ka Latvijas filmas ieņem pirmās divas vietas topā, apsteidzot pasaulē populāro kompānijas Universal Pictures romantisko drāmu Brīvība piecdesmit nokrāsās / Fifty Shades Freed (trešā vieta) un jebkuru citu filmu, kas vien šogad startējusi Latvijas kinorepertuārā.

Divas no četrām Latvijas filmām populārāko desmitniekā ir veidotas Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei – spēlfilmas Paradīze ’89 (režisore Madara Dišlere, Tasse Film) un Bille (režisore Ināra Kolmane, studija Deviņi).

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu Nameja gredzens (pirmizrāde 17. janvārī, līdz 30. jūnijam – 81 789 skatītāji), topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma Kriminālās ekselences fonds (pirmizrāde 2. februārī, 74 347 skatītāji). Piektajā vietā – Madaras Dišleres spēlfilma Paradīze ’89 (pirmizrāde 22. februārī, 53 083 skatītāji), topa devītajā vietā – Ināras Kolmanes spēlfilma Bille (pirmizrāde 20. aprīlī, 39 778 skatītāji).

Filmas "Mērijas ceļojums" pirmizrāde. Foto Agnese Zeliņa

Šobrīd nav apkopota statistika par pilnīgi visu Latvijas filmu apmeklējuma rādītājiem (tas tradicionāli tiek darīts kinogada beigās), tomēr jau līdz šim zināmie skaitļi (apmeklētāko filmu Top20 un Simtgades filmas) apliecina ievērojamu pieaugumu Latvijas skatītāju interesē par nacionālo kino – 2018. gada pirmā pusgada laikā minētās filmas noskatījušies kopā 290 013 skatītāji, kamēr visa 2017. gada laikā Latvijas filmu skatītāju skaits sasniedza tikai 194 083 (lai gan arī tas bija ievērojams kāpums, salīdzinot ar 185 782 skatītājiem 2016. gadā un 103 598 skatītājiem 2015. gadā).

Līdz ar to ievērojami pieaugusi tā sauktā Latvijas kino “tirgus daļa”, svarīgs kritērijs nacionālajam kino katrā valstī, - t.i., cik procenti skatītāju no kopējā kinoteātru apmeklētāju skaita skatījušies tieši pašmāju filmas. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā nacionālā kino tirgus daļas rādītājs nav pārsniedzis 7,84% (2017. gadā), bet 2018. gada pirmā pusgada vidējais rādītājs ir 24%.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma uzsver: “Jāatceras, ka nacionālā kino tirgus daļas pieauguma pamatā ir ne tikai emocionāli faktori. Ļoti svarīgs pamatojums ir tas, ka līdz ar Simtgades filmu programmu un vispārējo finansējuma pieaugumu nozarē pamazām pieaug Latvijas filmu ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tātad pieaug arī filmu skaits un žanriskais spektrs, kurā katrs skatītājs var atrast sev interesantu skatāmvielu”.

Foto: Agnese Zeltiņa

Fakti liecina, ka ievērojama loma šajos pozitīvajos procesos ir Nacionālā Kino centra organizētajai filmu programmai Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kurā pavisam ietilpst 16 pilnmetrāžas filmas, astoņas no tām ir jau nodotas skatītāju vērtējumam un kopā līdz šim pulcinājušas 206 478 skatītājus (kopš 2017. gada augusta, kad kinorepertuārā nonāca pirmā Simtgades filma – režisora Vara Braslas un studijas F.O.R.M.A. ģimenes spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru). Jāatgādina, ka lielākā daļa no šīm astoņām Simtgades filmām vēl ir atrodama kinoteātru repertuārā vai atsevišķos seansos kinodemonstrēšanas vietās visā Latvijā (līdz ar jau minētajām spēlfilmām arī dokumentālās filmas Ievainotais jātnieks, Astoņas zvaigznes, Turpinājums, Mērijas ceļojums un Baltu ciltis), tātad skatītāju skaits turpina pieaugt, turklāt septembra pirmajās dienās sāksies otrais cēliens Simtgades filmu pirmizrāžu ciklā un līdz gada beigām pie skatītājiem nonāks pārējās astoņas filmas.

Pirmā rudens Simtgades filmas pirmizrāde gaidāma 5. septembrī, kad varēsim simboliski nosvinēt 100 gadu jubileju visām trim Baltijas valstīm kopā – uz ekrāniem nonāks studijā VFS Films veidotais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopražojums, kultūrvēsturiski nozīmīgā dokumentālā filma Laika tilti, kas jūlijā jau piedzīvoja vērienīgu pasaules pirmizrādi Karlovi Varu festivāla konkursa skatē.

Latvijas režisore Kristīne Briede un Lietuvas kolēģis Audrius Stonis uzņēmuši filmu par saviem priekšgājējiem, nu jau leģendāriem Baltijas valstu dokumentālistiem, kuri 20. gadsimta 60. gados pavēra jaunus apvāršņus kinovalodā, vizuālajā poētikā un saturiskajā ietilpībā. Filmas varoņi ir režisori un operatori Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Uldis Brauns, Hercs Franks, igauņi Marks Sosārs un Andress Sēts, lietuvieši Roberts Verba un Henriks Šablevičus.

Ar filmas Laika tilti pirmizrādi 5. septembrī tiks atklāts tradicionālais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums / Baltic Sea Docs, ko rīko Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar starptautisko organizāciju European Documentary Network un programmas Radošā Eiropa Media atbalstu.

Septembrī pirmizrādi piedzīvos vēl divas Simtgades filmas – režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Kurts Fridrihsons (studija Sibīrijas bērni) un režisores Annas Vidulejas spēlfilma Homo Novus pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem (studija Film Angels Productions).

Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
NKC vecākā referente informācijas jautājumos
(Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi! , 26129954, 67358879)