Jaunumi
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros notiks Rīgas izglītības iestāžu deju kolektīvu svētki
29. aprīlī Rīgas izglītības iestāžu bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvi vienosies kopīgos deju svētkos – „Arēnā Rīga” lielkoncertā „Trejdeviņi gaismas tilti”, kur dejas rakstus izdejos vairāk nekā 4000 dalībnieki no pirmsskolas vecuma līdz pat jauniešu deju kolektīviem. Lielkoncerts ir Rīgas bērnu un jauniešu dāvana Latvijas valsts simtgadē.
Kultūras centra vadītāja Aija Smirnova Līvānos: "Nedrīkst zaudēt cieņu."
“Latvijas cilvēki ir ļoti noguruši no tā, ka trūkst savstarpējās cieņas. Lai arī kādas lietas tiek “bīdītas” un lai arī kādi darbi tiek darīti, nedrīkst zaudēt cieņu. Caur cieņu rodas uzticēšanās,” saka Aija Smirnova – kultūras centra vadītāja Līvānos.
Latvijas valsts simtgades atklāšana 2017.gada 4.maijā
Latvijas valsts simtgade ir mūsu iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju.
#10 Satversmes tapšanas fokusā – arī Latgales jautājumi, kas būtiski joprojām
Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams pamatlikums jeb Satversme. To izstrādāja un pieņēma Latvijas Satversmes sapulce, savukārt Satversmes sapulci ievēlēja tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī.
Atklāts vērienīgais Latvijas valsts simtgades koncertuzvedumu cikls "Latvijas gredzens"
14. martā Spīķeru koncertzālē tika atklāts vērienīgais Latvijas valsts simtgades projekts "Latvijas gredzens", kas ietver četrus koncertuzvedums, kuri norisināsies visos Latvijas reģionos.
#9 Miers kara plosītajā Latvijā iestājās pēc Latgales atbrīvošanas 1920.gadā
1918. gada 18. novembrī Rīgā proklamē Latvijas Republiku. Notikumā klāt bija arī latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, strēlnieks Staņislavs Kambala (1893 -1941). Svinīgajā valsts dibināšanas aktā viņš vienīgais pārstāvēja Latgali.